18.Kamermūzikas festivāls Balvu Muižas koncertzālē

Kategorija: Aktualitātes kultūrā
Pirmdiena, 17 Jūlijs 2017
Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 18 Jūlijs 2017 09:12

2017.gada 26.augusts pulksten 16.00 – koncerts 2 daļās
VĪNES VILINĀJUMS.

vines vilinajums 02

RIX klavieru kvartets:
Sandis ŠTEINBERGS, vijole
Ilze KĻAVA, alts
Reinis BIRZNIEKS, čells
Jānis MAĻECKIS, klavieres
Programmā: Johanness Brāmss, Ēriks Volfgangs Korngolds, Gustavs Mālers, Rihards Štrauss

RIX klavieru kvartets ir dažādās pasaules malās dzīvojošu četru draugu un domubiedru grupa. Tas tiešām ir savdabīgs mūziķu kopums – vijolnieks ceļo pa pasauli ar dažādiem orķestriem, altiste ir Bergenas simfoniskā orķestra vadošā mūziķe Norvēģijā, čellists spēlē Tamperes filharmonijas orķestrī Somijā, pianists ir Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Latvijā Klavieru kvartets RIX satiekas divas reizes gadā, un viņu satikšanās ikreiz ir liela prieka avots gan pašiem, gan klausītājiem. Kolektīvs pastāv 23 gadus. Kvarteta koncerti notikuši arī ASV, Čehijā, Īrijā un Skandināvijas valstīs.

Šajā koncertprogrammā ietvertais „Klavieru kvartets La minorā” ir Gustava Mālera agrīns darbs, ko mūziķis komponēja 16 gadu vecumā. Šis ir komponista vienīgais instrumentālās kamermūzikas paraugs. Spožais amerikāņu kino komponists Ēriks Volfgangs Korngolds, kurš strādājis arī akadēmiskās mūzikas žanrā, svītu „Liela brēka, maza vilna” savulaik radīja Viljama Šekspīra asprātīgajai komēdijai ar tādu pašu nosaukumu. Vācu romantiķa Riharda Štrausa „Četri skaņdarbi klavieru kvartetam” nav apzināti veidots cikls. Kompozīcijas radītas dažādās vietās – jaušami gan Vācijas, gan Ēģiptes iespaidi. Savukārt Johannesa Brāmsa „Trešais klavieru kvartets” ir īpašs opuss ar teju divdesmit gadu garu tapšanas vēsturi un autobiogrāfisku piesitienu.

26.augusts pulksten 19.00 - koncerts 2 daļās
FRANČU SEŠINIEKS UN KAZAS DEJA.

francu sesinieks kazas deja 01

francu sesinieks kazas deja 02

Kameransamblis:
Dita KRENBERGA, flauta
Egils UPATNIEKS, oboja
Mārtiņš CIRCENIS, klarnete
Jānis SEMJONOVS, fagots
Agnese EGLIŅA, klavieres
Orests SILABRIEDIS, stāstnieks
Programmā: Žoržs Oriks, Žermēna Taijfēra, Luī Dirē, Artūrs Onegērs, Darjī Mijo, Fransiss Pulenks

Franču „Sešinieks” ir viens no slavenākajiem grupējumiem Rietumu mūzikas vēsturē. Ar varu salikti kopā, šie visai atšķirīgie komponisti tomēr tīri labi sader vienkop, jo viņu laiks ir 20. gadsimta 20. gadi, kad pēc Pirmā pasaules kara mākslā sākās pilnīgi cits laikmets. „Nost ar romantisma un impresionisma aptuvenībām – meklēsim mākslas patiesību grieķiskā skaidrībā un jaunklasicisma vieglumā!” Lai dzīvo arabeska, noktirne un kaza! Satīriska ievirze, groteski tēli, urbānisma, pilsētas dzīves straujie tempi, mašīnu kults, kas spēj ne tikai iedvesmot, bet arī pakļaut sev cilvēku, – lūk, daži no franču jauno komponistu mākslas principiem.

Koncertu, kuru piedāvā Latvijas mūzikas dzīvē labi pazīstami mākslinieki, kas ar panākumiem koncertējuši arī ārvalstīs, papildina vēsturiski foto kadri un Oresta Silabrieža stāsti par komponistiem.

27.augusts pulksten 16.00
HAIDNS UN MOCARTS SATIEKAS!

haidns mocarts satiekas 01

haidns mocarts satiekas 02

Latvijas Radio kora solisti un KORTELAINEN kvartets:
Iveta ROMANCĀNE, soprāns
Dace STRAUTMANE, alts
Kārlis RŪTENTĀLS, tenors
Pēteris VAICKOVSKIS, bass
Antti Kortelainen stīgu kvartets:
Signe ŠTEIMANE, I vijole
Antti KORTELAINENS II vijole
Pēteris TRASUNS, alts
Māra BOTMANE, čells
Programmā: Jozefs Haidns, Volfgangs Amadejs Mocarts

Šķiet, ka Vīnes klasika ir pazīstama pat ne visai aktīviem mūzikas mīļotājiem. Šoreiz izspēlēts sava veida dialogs starp šķietami nopietno Haidnu un it kā draisko Mocartu. Lai arī abu muzikālā estētika daudzējādā ziņā ir vienojoša, tomēr kaut kur priekšstatos iesakņojies tēls par Haidnu kā „klasicisma tēvu” - pamatīgu un nopietnu, bet par Mocartu - kā „brīnumbērnu” ar ne visai lielu nopietnības devu. Attiecībā uz kompozīciju, neskatoties uz arī atšķirīgo viņu daiļradēs, droši varam abus dēvēt par labiem mūzikas draugiem. Un šoreiz šos raksturojuma svarus gribas samainīt vietām, liekot uzsvarus uz pretējām abu komponistu izpausmēm. Koncertā skanēs Jozefa Haidna saturiski jūsmīgās un rotaļīgās kora dziesmas stīgu kvarteta pavadījumā, kas savā raksturā un teksta atklāsmē izstaro jauneklīgumu un humoru. Un mūžam draiskais, bet sirds dziļumos sasaistītais Volfgangs Amadejs Mocarts atklāsies visai smalks un galants savos vēlīnajos stīgu kvartetos. Briedums struktūrā un pilnīga brīvība rakstībā ir tā, kas šos stīgu kvartetus ierindo starp kamermūzikas zelta fonda vērtībām.

27.augusts pulksten 19.00
ČIGĀNU BALĀDES.

ciganu balades

Kaspars Zemītis un trio „Kafija”:
Kristīne ZELTKALNE-VOIKA, vijole
Kaspars GULBIS, akordeons
Ginta GARŪTA, kontrabass,
Kaspars ZEMĪTIS, ģitāra
Programmā: Johanness Brāms, Fricis Kreislers, Grigorašs Diniku, Bela Bartoks, Jakobs Gāde, Frančisko Čavezs, Pablo de Sarasate, Džango Reinharts, Astors Pjacolla, Anhelušs Diniku, Gorans Bregovičs.

Koncertprogrammas „Čigānu balādes” stūrakmeņus veido divi konceptuāli bloki:

1) izcilu spāņu, franču, vācu, ungāru komponistu skaņdarbi, kuri radušies, tiem ietekmējoties vai atsaucoties uz romu tautas bagātīgo muzikālo mantojumu;
2) skaņdarbi, ko sarakstījuši paši romu izcelsmes komponisti.

Romu mūzikas vēsturiski izveidojusies stilistiskā daudzveidība ir unikāla. To nosaka šīs ceļotāju tautas mijiedarbība ar tām, galvenokārt, Eiropas kultūrām, kurām blakus tie kā minoritāte dzīvojuši gadu simtiem. Savā ziņā šī neaptveramā daudzveidība (pat vienas valsts ietvaros, nerunājot par atšķirībām starp Krievijas, Ungārijas, Spānijas vai Francijas romiem) ir gandrīz vienīgais vispārinājums, ko par romu mūziku runājot, var nosaukt. Tā noteikti izriet no šīs tautas spējas asimilēt un sadarboties ar vietējiem stiliem un gaumi.

Arī Johaness Brāmss, Pablo de Sarasate, Bela Bartoks, Fricis Kreislers savos darbos izmantojuši romu tautas mūzikas mantojumu gan melodijās, gan ritmā, gan skaņdarbu struktūrā. Viņu skaņdarbi nepārprotami parāda gan spāņu flamenko, gan ungāru čardaša, gan Balkānu reģiona tautu mūzikas ciešo mijiedarbību ar romu tautas mūziku, kas iespaidojusi lielos Eiropas komponistus jau gandrīz piecus gadsimtus.

Ieejas maksa uz katru koncertu EUR 3,00
Festivālu organizē un atbalsta

km vkf lk bn lraa lvm bkac bm

Pasākumu kalendārs

Balvu Novada Ziņu jaunākais numurs

Jaunākais video

Pasākumu afišas

Jautājums Domei