Ziņas par iestādi

Kategorija: Bez kategorijas
Pirmdiena, 03 Oktobris 2011
Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 04 Oktobris 2016 11:53

Pamatinformācija

Balvu novads atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, Krievijas pierobežas zonā un ir vārti starp Latgales un Vidzemes reģioniem. Neatkārtojamo novada tēlu veido upju un ezeru ūdeņi, neskartās dabas skaistums, latgaliešu bagātais kultūrvēsturiskais mantojums, un, protams, darbīgie un laipnie novada ļaudis.

Novadā ietilpst Balvu pilsēta (administratīvais centrs) un 10 pagasti - Balvu, Kubulu, Vīksnas, Bērzpils, Bērzkalnes, Lazdulejas, Krišjāņu, Briežuciema, Tilžas un Vectilžas.

Novada platība ir 1045,26 km2.

Iedzīvotāju skaits uz 2016.gada 1.jūliju ir 13 669, no kuriem mazliet vairāk kā puse dzīvo Balvos (6991).

Galvenie iedzīvotāju nodarbošanās veidi novadā ir lauksaimniecība, mežizstrāde, kokapstrāde. Atsevišķas lauku saimniecības pievērsušās biškopībai, zivkopībai un citām netradicionālās lauksaimniecības formām.

Balvu novads ir nozīmīgs Ziemeļlatgales centrs, kurā tiek koptas etnogrāfiskās un mūsdienu kultūras tradīcijas. Novadā tiek rīkoti gan vietējā, gan reģionālā un valsts mēroga kultūras pasākumi. Ievērojamākie no tiem: Novada svētki, tautu deju festivāls „Eima, Eima!”, Kamermūzikas festivāls, „Motociklu vasara” un citi.

Novadā ir iespējams mācīties gan vispārizglītojošajās skolās, gan apgūt profesionālo izglītību. Darbojas arī mākslas, mūzikas un sporta skolas.

 

Vēsture

Senatnē Balvu puse bija mežains, purvains un reti apdzīvots apvidus. Dokuments, kurā pirmo reizi minēts Balvu vārds ir Gotarta Neila atskaites Rīgas arhibīskapam Vilhelmam 1549.gadā.

18.gs.vidū Viļakas stārasta sieva Konstancija Hilzena pie Balvu ezera izveidoja pusmuižu, līdz ar to Balvi sāka veidoties kā apdzīvota vieta.

19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Balvi auga un veidojās kā plašas muižas un liela pagasta centrs. 1926.gada 1.aprīlī Balvi kļuva par miestu, bet 1928.gada 11.februārī par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī.

20.gadsimta 30.gados iezīmējās zināms uzplaukums gan kultūras, gan saimnieciskajā dzīvē. 30.gados Balvi bija apriņķa saimnieciskais un kultūras dzīves centrs.

Balvu pilsētas ierastais dzīves ritms pārtrūka 1940.gada 17.jūnijā, kad pilsētā ienāca Sarkanās armijas apakšvienības. 1941.gada vasarā padomju okupāciju nomainīja vācu okupācija. 1944.gada jūlijā, vācu armijai atkāpjoties, pilsētu nodedzināja. Neskartas palika baznīcas un dažas ēkas pilsētas nomalē, pilsētā palika tikai 1/3 iedzīvotāju. Krāsmatas, drupas un pelni - tāda bija pilsēta pēc kara.

Balvi – pilsēta, kura no jauna uzcelta pēc Otrā pasaules kara. Pilnībā ir mainījies tās sākotnējais izskats. Gandrīz nav saglabājušās 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā celtās ēkas.

Strauja pilsētas celtniecība un attīstība sākās 1950. gadā, kad Balvi kļuva par jaunizveidotā Balvu rajona centru. Pilsētā izvietojās rajona iestādes. Turpinājās dzīvojamo, sabiedrisko ēku un rūpniecības uzņēmumu celtniecība.

 

Dome

Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – dome, kas pieņem lēmumus; nosaka pašvaldības institucionālo struktūru; lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi; izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.

Dome atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam sastāv no 15 deputātiem.

Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no pašvaldības deputātiem ievēl:

- Finanšu komiteju 9 locekļu sastāvā;

- Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju 7 locekļu sastāvā;

- Sociālās un veselības aprūpes jautājumu komiteju 7 locekļu sastāvā;

- Tautsaimniecības un vides komiteju 7 locekļu sastāvā.

Pasākumu kalendārs

Balvu Novada Ziņu jaunākais numurs

Jaunākais video

Pasākumu afišas

Jautājums Domei