23.§ Par zvejas limita pašpatēriņa zvejai iedalīšanu Pērkonu ezerā

Kategorija: 16.12.2010., Protokols Nr.22
Otrdiena, 21 Decembris 2010
Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 21 Decembris 2010 16:03

    Pamatojoties uz 19.05.1994. likuma "Par pašvaldībām" 21.panta pirmās daļas 27.punktu, kurš nosaka, ka dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var pieņemt lēmumus citos likumā paredzētajos gadījumos; 28.01.1937. Civillikuma 1.pielikumu, saskaņā ar kuru Pērkonu ezers ir publiskais ezers; 12.04.1995. Zvejniecības likuma 6.pnta pirmās daļas 1.punktu, kas nosaka, ka Latvijas Republikas ūdeņi zvejas tiesību jomā tek iedalīti publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1.pielikums), kuri ir valsts īpašumā un kuros zvejas tiesības pieder valstij, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktās zvejas tiesības publiskajās upēs, likuma 7.panta otro daļu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldības institūcijas valstij piederošās zvejas tiesības zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var nodot (iznomāt) tādām personām, kuras veic pašpatēriņa zveju vai kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai attiecīgajos ūdeņos. Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību; 11.08.2009. Ministru kabineta noteikumu Nr.918 „Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” 13.punktu, kas nosaka, ka rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos (arī jūras piekrastē) un citos iekšējos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, pildot deleģētās valsts (izpildvaras) funkcijas, iznomā vietējā pašvaldība; 12.04.1995. Zvejniecības likuma 7.panta sesto daļu, kas nosaka, ka iznomājot zvejas tiesības, priekšroka ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju vai nodarbojas ar zivju resursu atražošanu un pavairošanu, pildījis iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus un ievērojis zveju regulējošos noteikumus. Attiecīgā pašvaldība ir tiesīga daļu no zvejas tiesībām iznomāt pašpatēriņa zvejai fiziskajām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta vai kurām piederošais nekustamais īpašums atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā; 11.08.2009. Ministru kabineta noteikumu Nr.918 „Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” 8.punktu, kas nosaka, ka, ja slēdz jaunu nomas līgumu vai pagarina ūdenstilpes nomas līguma vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma termiņu, priekšroka dodama iepriek­šējam ūdenstilpes vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā ir pildījis visus līguma nosacījumus, noteikumu 14.punktu, kas nosaka, ka rūpnieciskās zvejas tiesības šo noteikumu 13.punktā minētajos ūdeņos iznomā fiziskajām un juridiskajām personām, nosakot zvejas rīku veidus un skaitu vai nozvejas apjomu un, ja nepieciešams, arī zvejas vietas, ievērojot attiecīgās pašvaldības teritorijas ūdeņiem iedalīto zvejas limitu, noteikumu 32.punktu, kas nosaka, ka nomas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniedzējam nosūta lēmumu (ja saņemta adresāta piekrišana, lēmumu var nosūtīt elektroniskā dokumenta formā) ar apstiprinājumu vai noraidījumu par ūdenstilpes vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespēju, noteikumu 53.punktu, kas nosaka, ka Pašvaldības un Zemkopības ministrija rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu slēdz, ievērojot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas paraug­līgumu (noteikumu 1.pielikums); 30.11.2009. ministru kabineta noteikumu Nr.1374 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 3.1.apakšpunktu, kas nosaka, ka iekšējos ūdeņos noteikti šādi zvejas limiti: zivju tīklu limits (metros) ezeros (noteikumu 1.pielikums), noteikumu 7.1.apakšpunktu, kas nosaka, ka pašvaldība, sadalot šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus zvejniekiem, ievēro, ka zvejai šo noteikumu 1.pielikumā minētajos ezeros katram zvejniekam iedala konkrētu tīklu garuma limitu metros. Šādi iedalītos limitus summē, iepriekš noapaļojot katra tīkla garumu līdz skaitlim, kas beidzas ar "0" vai "5". Tīklu garuma limita vietā zvejniekiem zvejai ezeros var iedalīt zivju murdu limitu ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 30 metru tīklu garuma limitam, noteikumu 7.5.apakšpunktu, kas nosaka, ka zvejai šo noteikumu 1.pielikumā minētajos privātajos ezeros, kā arī privātajos ezeros, uz kuriem attiecas šo noteikumu 3.8.apakšpunktā noteiktais zvejas tīklu limits, zvejniekam iedala (vai privāto ūdeņu īpašnieki sadala) tīklu garuma limitu vienībās, kas nav mazākas par 15 metriem, bet zvejai publiskajos ezeros zvejniekam iedala tīkla garuma limitu vienībās, kas nav mazākas par 30 metriem, noteikumu 7.6.2.apakšpunkts, kas nosaka, ka pašpatēriņa zvejai konkrētā ūdenstilpē privātajos un publiskajos ūdeņos katram zvejniekam var iedalīt (vai privāto ūdeņu īpašnieku zvejas limitu sadalē var noteikt) tīklu garuma limitu, kas pēc skaita nepārsniedz divus 15 metru garus tīklus privātajos ūdeņos vai vienu 50 metru garu tīklu publiskajos ūdeņos; 11.08.2009. Ministru kabineta noteikumu Nr.918 „Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” 87.punktu, kas nosaka, ka par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu nosaka maksu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, ņemot vērā iznomājamo zvejas rīku veidu, zvejas vietu (zvejas rajonu), zvejojamās zivju sugas un nozvejas apjomu, noteikumu 90.punkts nosaka, ka rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki, kam noteikts zvejas rīku skaita limits vai nozvejas apjoma limits iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastē, protokolā noteikto maksu par gada nomu samaksā līdz kārtējā gada 30.jūnijam līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē iekasē tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot un 2010.gada 10.novembra Aleksandra Ionova, Andreja Mača, Ādolfa Romkas iesniegumiem, 2010.gada 30.novembra Antona Jaundžeikara iesniegumu, 2010.gada 01.decembra Arvīda Romkas, Ādolfa Losāna iesniegumiem, 2010.gada 06.decembra Ivara Saidāna iesniegumu un 2010.gada 08.decembra Pētera Buža, Valda Puka, Ievas Leišavnieces, Jāņa Puka iesniegumiem, un Tautsaimniecības un vides komitejas 2010.gada 9.decembra atzinumu,

ATKLĀTI BALSOJOT:PAR- 14(Jānis Trupovnieks, Ināra Ņikuļina, Andris Kazinovskis, Sarmīte Cunska, Ivans Baranovs, Normunds Dimitrijevs, Raimonds Bombāns, Anita Petrova, Svetlana Pavlovska, Pēteris Kalniņš, Aivars Kindzuls, Pēteris Ozoliņš),  PRET- nav,ATTURAS -2 (Sandis Puks, Egons Salmanis),  Balvu novada Dome NOLEMJ:

1.      Sadalīt kopējo Pērkonu ezera tīklu limitu (640 m) rūpnieciskajai zvejai pašpatēriņam, piešķirot zvejas nomas tiesības pašpatēriņam 12 (divpadsmit) personām pa vienam zivju tīklam 50 (piecdesmit) metru garumā un 1 (vienai) personai – viens zivju tīkls 40 (četrdesmit) metru garumā.

2.      Noteikt zvejas tiesību nomas maksu 2011.gadā LVL 2,- (divi lati) par katriem 5 m (pieciem metriem). Nomas maksas samaksu veikt līdz 2011.gada 30.jūnijam.

3.      Uzdot Saimnieciskajai pārvaldei lūgt Latvijas Zivsaimniecības un pētniecības institūtu veikt zivju resursu izpēti Pērkonu ezerā līdz 2011.gada 1.jūnijam.

4.      Kontroli par lēmuma izpildi uzdot Balvu novada pašvaldības Saimnieciskās pārvaldes vadītājam Sandim Pukam.

5.      Lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir pārsūdzams viena mēneša laikā Administratīvajā rajona tiesā Rēzeknes tiesu namā (Atbrīvošanas aleja 88, Rēzekne, LV-4601).

Pasākumu kalendārs

Balvu Novada Ziņu jaunākais numurs

Balvu Novada Ziņas jaunākais numurs

Jaunākais video

Pasākumu afišas

Jautājums Domei