Ceļā uz jauno Balvu novada simboliku

Kategorija: Aktualitātes
Otrdiena, 05 Jūlijs 2022
Pēdējās izmaiņas: Pirmdiena, 22 Augusts 2022 15:37

Balsošana par ģerboni

Balvu novada iedzīvotāj, pašvaldība ceļā uz Balvu novada ģerboņa izstrādi ir izgājusi vienu posmu, kura rezultātā, konsultējoties ar Valsts heraldikas komisijas mākslinieci, ir piedāvāti divi varianti – vai nu atstājam bijušā Balvu novada ģerboni kā vēsturisku liecību, vai, atsaucoties uz Administratīvi teritoriālo reformu un četru bijušo novadu vienojošu risinājumu – mainām krāsas bijušā Balvu novada ģerbonī – uz zila lauka sudraba krāsas vilka galvu.

Tāpēc pašvaldībai ir svarīgs iedzīvotāju viedoklis. Lūdzu, novērtē, kurš ģerboņa variants vairāk simbolizē jaunizveidoto Balvu novadu! Izgriez aptaujas anketu un iemet Balvu novada administrācijas ēkas, Viļakas pilsētas un pagastu pārvalžu “Iesniegumu kastītēs” līdz 15.jūlijam ieskaitot.

Nobalsot vari arī elektroniski ŠEIT!

Balvu novada ģerboņa piedāvājums

Ģerboņa piedāvājums Nr.1Ģerboņa piedāvājums Nr.2

Balvu novada dome 2021.gada 26.augustā pieņēma lēmumu “Par Balvu novada ģerboņa izstrādi”, kas noteica, ka Balvu novadā iekļauto Balvu, Baltinavas, Viļakas un Rugāju novada ģerboņus atzīt par spēku zaudējušiem.

Lai izraudzītu idejas jaunizveidotā Balvu novada ģerboņa izveidei un noskaidrotu iedzīvotāju domas, ko viņi ģerbonī vēlētos redzēt, 2021.gada 15.septembrī tika izsludināts Ideju konkurss “Par Balvu novada ģerboņa izveidi”, kur līdz 1.oktobrim ikviens varēja iesniegt savu piedāvājumu. Konkurss tika pagarināts līdz 18.oktobrim un saņemtas 23 dažādas idejas gan no fiziskām personām, gan personu grupām.

No 19.oktobra līdz 1.novembrim notika iedzīvotāju balsošana. Paldies ikvienam, kurš iesniedza savu ideju vai idejas par to, kāds varētu izskatīties Balvu novada ģerbonis, kā arī ikvienam, kurš piedalījās balsošanā.

Iedzīvotāju balsojumā 1.-5.vietā tika iebalsoti piedāvājumi, kuros bija redzams vilka tēls, arī kopumā no 23 iesūtītajiem konkursa darbiem  - 16 bija ar vilku.  Līdz ar to ideja, ka vilka tēlam jaunizveidotā Balvu novada ģerbonī jāpaliek, tika virzīta tālāk sarunās ar Valsts heraldikas komisijas māksliniekiem, uzrunājot šajās sarunās piedalīties bijušā Balvu novada ģerboņa autori Astru Tjunīti. Jāatzīst, ka Valsts heraldikas komisijas pirmais jautājums bija, kāpēc vispār vēlamies ko mainīt, jo nav vēlams pie katrām izmaiņām mainīt arī ģerboni. Tas mazinot ģerboņa vēsturisko nozīmi un norādot uz provinciālismu un heraldikas komisijas noteikumu nezināšanu.

Bijušā Balvu novada ģerbonī nav nekādu pretrunu saistībā ar Balvu novadu. Tas pats par sevi ir ļoti labs un vērtīgs gan vizuāli, gan simboliski. Vilks kā ģerboņa vēsturiskā vērtība, jo tas ir simbols kopš Balvu pilsētas kā novada centra pirmsākumiem (1938.gads). Vilka galvu papildina lecoša sudraba saule ar 10 stariem, kuri simbolizē pagastu skaitu Balvu novadā pirms teritoriālās reformas. Šobrīd tiek jautāts, kāpēc nevarētu papildināt saules staru skaitu līdz esošo pagastu skaitam, kuri šobrīd ir 19, un Viļakas un Balvu pilsētas. Atbilde seko, ka ģerbonī nedrīkst būt daudz sasmalcinātu līniju. Bet, lai veidotu sauli bez stariem, tā izskatīsies kā mēness. Bez saules simbola, kurš ir kā gaismas, siltuma un dzīvības avots, būtu tukši gan vizuāli, gan emocionāli. Tā dod gaismu visiem vienādi – taisnības princips. Sudraba saule kā bagātības un auglības simbols. Vēstures liecībās tā ir minēta arī kā viena no Latgales partizānu simboliem. Un galu galā, arī Brīvības piemineklī ir tikai trīs zvaigznes, bet vajadzētu būt četrām, jo simbolizē Latvijas novadus.

Arī Latvijas karmīnsarkanā krāsa ģerboņa fonā ir iemesls lepoties, jo tā raisa patriotisma un piederības sajūtu tēvzemei. Heraldikā ir tikai stingri noteiktas krāsas un to nav daudz. Pārsvarā Latvijas ģerboņos dominē zaļa, zila un sarkanā krāsa, bet karmīnsarkana ir salīdzinoši nedaudzos. Arī tas izceļ Balvu novada ģerboni uz citu fona.

Tomēr Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojoties četriem novadiem, izveidots jauns novads, tāpēc bijušā Balvu novada ģerboņa apstiprināšana par jaunā novada ģerboni neatbilst pašam novada veidošanas principam. Reformas rezultātā četri novadi ir apvienojušies, nevis trīs novadi pievienoti Balvu novadam

Visu četru bijušo novadu ģerboņu elementu izmantošana (Balvu vilks, Rugāju novada vārpas un rieksti, Baltinavas novada pakavi, Viļakas novada zelta bultu krusts ar šķērskrustu, mūris, linu ziedi)  jaunā novada ģerbonī nebūtu vizuāli veiksmīgs risinājums.

Vajadzīgs četrus bijušos novadus vienojošs risinājums. Tas ir Heraldikas komisijas mākslinieces ieteiktajā variantā- uz zila (tumši zila) lauka sudraba krāsas vilka galva un vairoga apakšdaļā zelta krāsas uzlecošas saules lauzti stari.

Vilks simbolizē Balvus kā novada centru, bet tumši zilā krāsa ir vienojošs elements četriem bijušajiem Ziemeļlatgales novadiem. Tumši zilā krāsa ir seno latgaļu arheoloģiskā krāsa, kas uzsver novada piederību Ziemeļlatgalei, pie tam zilā krāsa bija arī bijušā Viļakas, Rugāju un Baltinavas novada ģerboņu fona jeb lauka krāsa. Uzlecošās saules stari uzsver, ka Balvu novads ir Latvijas un Eiropas Savienības austrumu vārti.

Tāpēc ar mākslinieces Sintijas Ģērmanes palīdzību tika mēģināts veikt izmaiņas esošajā ģerbonī, kuru skices tika nodotas vērtēšanai Balvu novada domes deputātiem un tagad arī Jums, iedzīvotāji!

Sintija Ģērmane atbilstoši heraldikas nosacījumiem izstrādāja arī ideju konkursā uzvarējušās idejas vizualizāciju, bet atzina, ka tas nav mākslinieciski veiksmīgs risinājums.

Balvu novada ģerbonim būs reprezentatīva un piederības sajūtu novadam veicinoša funkcija. Tas reprezentēs pašvaldību un novadu, tiks izmantots uz veidlapām, zīmogā, pašvaldības policijas zīmotnēs (atšķirības zīmēs pie formas tērpa un žetonos), deputāta krūšu nozīmē, apliecībās, vizītkartēs, iespieddarbos, uz izdevumu vākiem un titullapām, Balvu novada pašvaldības atzinības un goda rakstos, diplomos un citos oficiālajos dokumentos, reprezentācijas materiālos, informatīvajā izdevumā “Balvu Novada Ziņas”, iestāžu un struktūrvienību dokumentos (arī veidlapās), kā arī izvietots pie šo iestāžu ēkām, dienesta telpām un uz šīm iestādēm piederošajiem transporta līdzekļiem.

Teksts: Iluta Jaunžeikare