Balvu Centrālā bibliotēka pārņems Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkcijas

Kategorija: Aktualitātes kultūrā
Ceturtdiena, 03 Novembris 2022
Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 03 Novembris 2022 17:02

Kultūras ministrijas un Latvijas Neredzīgo bibliotēkas direktore kopā ar pašvaldības izpilddirektori un Balvu Centrālās bibliotēkas vadītājuLai pārrunātu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizācijas plānu un bibliotēku pakalpojumu pieejamību un kvalitāti apmeklētājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju, 1.novembrī Kultūras ministrijas  arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja Līga Dimante un ekperte Linda Langenfelde, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas direktore Andra Jēkabsone tikās ar Balvu novada pašvaldības izpilddirektori Dainu Tutiņu, klātesot arī Balvu Centrālās bibliotēkas vadītājai Rutai Cibulei.

Pirms tikšanās ciemiņi viesojās arī Tilžas un Naudaskalna bibliotēkās, lai paskatītos, kā bibliotēkas pakalpojumi tiek nodrošināti pagastu iedzīvotājiem.

Sarunas galvenā tēma bija Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizācija, kas paredzēta ar 2023.gada 1.janvāri, nododot šīs funkcijas pašvaldībai. Tas nozīmē, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienību – Balvu filiālbibliotēku ar vienu amata vietu plāno nodot Balvu novada pašvaldībai, pārveidojot to par Balvu Centrālās bibliotēkas struktūrvienību, un Balvu novada pašvaldība saņemtu valsts budžeta finansējumu Balvu Centrālās bibliotēkas struktūrvienības darbības nodrošināšanai, ņemot vērā pašreizējās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas izmaksas saskaņā ar nākamajos gados šim mērķim valsts budžetā paredzēto finansējumu.

Balvu Centrālās bibliotēkas struktūrvienības darbības nodrošināšanai tiks nodoti bez atlīdzības arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas mēbeles un tehniskais aprīkojums, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas aktīvi un saistības, kas saistītas ar lietotāju apkalpošanu struktūrvienībā, tai skaitā nomas līgumi par telpu īri, ar to izmantošanu saistītie pakalpojumu līgumi, reproducēto darbu krājums, noslēdzot deponēšanas līgumu ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku.

Kā informēja Kultūras ministrijas pārstāves, tad šī reorganizācija ir saistīta ar publisko bibliotēku lietotāju pieprasījumu pēc izdevumiem pielāgotā formātā, ja 2017.gadā tie bija 748 izdevumi, tad jau 2021.gadā – 8506. To arī nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 13.septembra Direktīva (ES) 2017/1564 par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām  aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju un citu iemeslu dēļ, un uz Direktīvas bāzes 2022.gada 3.maijā MK sēdē (MK rīkojums Nr.311) pieņemto Konceptuālo ziņojumu „Par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem”, kas paredz Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizāciju atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta trešās daļas 3. un 4.punktam, pārskatot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas esošās funkcijas un uzdevumus un to izpildei nepieciešamo kapacitāti, kā arī nodot daļu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības un bibliotekāro apkalpošanas uzdevumu izpildi pašvaldību publiskajām bibliotēkām. Kā arī Bibliotēku likums nosaka, ka ikvienas bibliotēkas pienākums ir radīt iespēju bibliotēkas lietotājiem izmantot bibliotēku pakalpojumus neatkarīgi no viņu fiziskā stāvokļa, kā arī veidot atbilstošu bibliotēkas lietošanas aprīkojumu personām ar kustību un redzes traucējumiem.

Reorganizējot Latvijas Neredzīgo bibliotēku tiks piedāvāts atbalsts visām reģionu galvenajām bibliotēkām, piedāvājot apmācību programmu bibliotēku speciālistiem, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas metodisko un konsultatīvo atbalstu bibliotēkām cilvēku ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanā, iespēju izmantot Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nodoto un reģiona galveno bibliotēku rīcībā esošo nepieciešamo īpašo tehnisko aprīkojumu. Pašvaldībai nebūs jāiegulda līdzekļi krājuma veidošanai pielāgotā formātā, jo Latvijas Neredzīgo biedrība arī turpmāk veiks pielāgotās literatūras un citu pielāgoti formātu darbu sagatavošanu un reproducēšanu, kas ir brails, audiogrāmatas gan digitāli, gan citos formātos, grāmatas palielinātajā drukā (palielinātiem burtiem), pielāgotā literatūra cilvēkiem ar lasīšanas traucējumiem, grāmatu tulkošana vieglajā valodā. Piemēram, nesen vieglajā valodā ir iznākusi grāmata  “Eža kažociņš”.

Balvu Centrālās bibliotēkas pienākums, pārņemot šīs bibliotēkas funkcijas, būs identificēt, apzināt, uzrunāt jaunās mērķauditorijas, aktivizēt sadarbību ar Latvijas Neredzīgo biedrību, attīstīt sadarbību ar citām pašvaldības teritorijā esošajām iestādēm un institūcijām (medicīnas iestādēm, sociālās aprūpes centriem un izglītības iestādēm), lai nodrošinātu iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju piekļuvi informācijas resursiem, kā arī stiprināt darbinieku profesionālo kapacitāti.

Pašlaik Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Balvu filiālei ir 298 lietotāji, no Balvu novada aptuveni 200. Pārējie ir no kaimiņu novadiem.

Teksts un foto: Iluta Jaunžeikare

Pasākumu kalendārs

Balvu Novada Ziņu jaunākais numurs

Balvu Novada Ziņas jaunākais numurs

Jaunākais video

Pasākumu afišas

Jautājums Domei