Balvu novads

payday uk

Kā jau katru gadu ierasts, arī šogad pirmssvētku nedēļa no 12.-16.novembrim Kubulu pirmsskolas izglītības iestādē „Ieviņa” noritēja patriotiskā gaisotnē.
Nedēļa iesākās ar bērnu darbu izstādi ”Es dzīvoju Latvijā!”, bet ceturtdien, 15.novembrī, visi tika aicināti uz svētku koncertu „Es vienmēr Tevi mīlēšu, Latvija!”. Svētku uzruna bija uzticēta skolotājai Ivetai, kuras laikā tika noskaidrota Latvijas simbolika un Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas gads. Kā jau valsts svētkos klājas, ar svētku sajūtu sirdī, visi nodziedājām valsts himnu.
Un nu svētku koncerts varēja sākties! Tajā ar saviem priekšnesumiem piedalījās visi bērni - tika skaitīti dzejoļi par Latviju, tautasdziesmas par Rīgu, dziedātas dziesmas, dejotas dejas un iets rotaļās.

Griezt es māku kukulīti,
Ēst es māku kukulīti.
Bet vai māku kukulīti,
Mīļi, mīļi noglaudīt?

22.novembra rītā Kubulu pirmsskolas izglītības iestādes „Ieviņa” Rūķīšu grupas bērni, viņu vecāki un grupas skolotājas kāpa autobusā, lai dotos uz Smiltenes novada Blomes pagastu vērot, kā „Donu” māju saimniece Ilze Briede (kas ir mūsu novadniece) cep maizīti, un piedalītos šajā dabā.
Pirms tam gan bija lieli sagatavošanās darbi. Lai nopelnītu maizes darbnīcu bez maksas „Rūķīšu” grupas bērni, kopā ar vecākiem un skolotājām, cītīgi lasīja kļavu lapas, nogrieza tām kātiņus un kārtoja kastēs, lai nospiežas. Tā tika sagatavotas 5 kastes kļavu lapu maizes cepšanai.

Laiks no 16.-19.oktobrim „Ieviņā” pagāja rudens noskaņās - visu nedēļu bērni vēroja, darbojās un izzināja rudeni.
Rudens nedēļa iesākās ar skanīgu bērnu koncertu „Rudens noskaņas”, uz kuru visus aicināja Rudens rūķis, kurš, vadot pasākumu, visiem pastāstīja par saviem svarīgākajiem rudens darbiem.
Izzinot rudeni, nedrīkst izpalikt ekskursija uz mežu. Lai noskaidrotu kāds izskatās rudenīgs mežs, tas tika vērots un veidotas kompozīcijas no dabas materiāliem, kas atrasti mežā.
Visas nedēļas garumā bērni zīmēja, aplicēja un veidoja rudens kompozīcijas, kuras sarindojās izstādē iestādes zālē. 

19.oktobrī Grāmatu svētku ietvaros Kubulu pirmsskolas izglītības iestādē „Ieviņa” ciemojās grāmatas „Koko un Riko” autore Evija Gulbe.
Tā kā bērni jau savlaicīgi bija iepazinušies ar draiskajiem grāmatas varoņiem - žurkulēniem Koko un Riko, tad tikšanās reizē bērni kopā ar autori atcerējās un pārrunāja spilgtākos grāmatas notikumus un atcerējās žurkulēnu darbus un nedarbus.
Evija Gulbe pastāstīja, kā tad radās jaukie Koko un Riko stāstņi. Viņas meitiņai bija žurkulēns Koko, bet kādā dienā, būdams pastaigā, viņš pazuda, un, kā mierinājumu savai meitiņai, E. Gulbe izdomāja stāstiņus, ar domu, kā tad varētu dzīvoties brīvībā žurkulēnam Koko.

Pilnas rokas ābolu, burkānu un ziedu, kurp gan dodas Kubulu pirmsskolas izglītības iestādes „Ieviņa” bērni?
4.oktobra rītā priecīgi un satraukti „Ieviņas” bērni devās ciemos pie Evelīnas Odrijas (viņai ir 4 gadi un ikdienā apmeklē Kubulu PII „Ieviņa”), jo viņas vecāki Daina un Raimonds Kozlovski labprāt visus uzņēma savā saimniecībā „Granderi” .
Ko tik nevar redzēt „Granderu” sētā! Īsts zooloģiskais dārzs!
Pirmās visus sveicina gotiņas Venta un Pērse. Tur pat savā jaunajā aplociņā māj ar galvu poniju zirgu mamma Baiba ar savu 2 mēnešus veco kumeliņu Vincentu. Ne noskatīt, cik skaisti! Un nu jau skaļā balsī pie sevis aicina bariņš kazu un aitu: „Mēē! Kur tie smaržīgie gardumi!” Ik pa laikam gar kājām noglaužas draudzīgais suņuks Špunce (bet to šajās mājās ir 4), Špunce, ātriem solīšiem, visus aizved pie aploka, kur ganās 8 skaisti zirgi, viņi draudzīgi sniedzas pēc cienastiem un ar tiem labprāt našķojas. Kas par zirgiem! Ar tādiem skaistuļiem gan varētu pavizināties!

Dienas no 2.-4.aprīlim Kubulu pirmsskolas izglītības iestādē „Ieviņa” bija īpaši jautras, jo tās bija „Joku dienas”.
Pirmdiena iesākās ar vispatiesāko melu dienu. Visi mānījās – gan lieli, gan mazi, un jautrības labad, visu apskatei, skolotājas izvietoja smieklīgākos bērnu izteicienus.

16. un 17. novembrī Kubulu pirmsskolas izglītības iestādē „Ieviņa” virmoja svētku sajūtas, jo nu pienākusi Latvijas dzimšanas diena.
16. novembra rītā pie bērniem ciemos ieradās gailis Justiņš un ielūdza visus bērnus kopā noskatīties multiplikācijas filmu „Rīgas gaiļi”. Multfilmas skatīties ir interesanti, bet KOPĀ skatīties, ir vēl interesantāk. Pēc multfilmas noskatīšanās, gailītis Justiņš aicināja bērnus uz zāli, lai no celtniecības materiāliem uzceltu savu Rīgu un Kubulu ciemu. Visi, gan lieli, gan mazi aizrautīgi ķērās pie darba, un viens divi Rīga gandrīz gatava! Mājas – lielas un maziņas, ielas pilnas ar mašīnām un skaistie Rīgas torņi ar visiem gaiļiem. Arī Kubulu ciemā var atpazīt bērnudārzu, kultūras namu un citas, kubuliešiem vien zināmas, ēkas.
Nu gailītis Justiņš stāv un smaida, viņš uzslavē bērnus un priecājas, ka reizē ar labi paveikto darbu, ir noformēta zāle rītdienas svētku koncertam.

Labdien, te atkal Lote no Izgudrotāju ciema. Esmu ļoti aizņemta, jo katra diena ir jaunu atklājumu un izgudrojumu pilna. Bet, par cik esmu ļoti aktīva un zinātkāra, tad atkal devos uz „Ieviņu” un, kā biju solījusi, aicināju bērnus ekskursijā uz Žīguru meža muzeju. Tad nu mēs 6.oktobra rītā, pēc brokastīm, sēdāmies lielajā autobusā un devāmies uz Žīguriem.
Izrādījās, ka pavisam liels notikums ir braukt ar autobusu, jo gan es, gan „Ieviņas” bērni ar autobusu brauc ļoti reti.
Žīguru meža muzejā mūs laipni sagaidīja muzeja vadītāja Anna Āze. Viņa mums gan parādīja, gan pastāstīja par visiem muzeja eksponātiem. Kas tik tur nebija! Īsti koki un sūnas, sēnes un ogas, zvēri un putni, kukaiņi un rāpuļi, meža strādnieku inventārs, īstas meža zvēru ādas ... un vēl, un vēl, un vēl ...visu pat uzrakstīt nevaru. Mums muzejā ļoti patika!

Es, Lote no Izgudrotāju ciema (ja kurš nezin, mani izdomāja igauņu rakstnieks Andruss Kivirehks), 26. un 27. septembrī viesojos pie Kubulu pirmsskolas izglītības iestādes „Ieviņa” bērniem. Biju priecīgi pārsteigta, ka bērni pazina, gan mani, gan manus draugus Alberto, Bruno un Susumu, jo bija lasījusi par mums grāmatā.
Sākoties rudenim, man bija sakrājušās jaunas idejas un izgudrojumi, kurus nespēju viena pati realizēt, tādēļ aicināju „Ieviņas” bērnus palīgā. Lai darbs ritētu bez aizķeršanās vispirms liku „Ieviņas” bērniem izvingrināt smadzenes, rokas, pirkstus un citas darbam nepieciešamās ķermeņa daļas, veicot dažādus tikai man vien zināmus vingrinājumus.