Apstiprinātas pirmās vērtības, kas tiks iekļautas Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā

Kategorija: Aktualitātes kultūrā
Otrdiena, 19 Decembris 2017
Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 19 Decembris 2017 14:48

2017.gada 12.decembrī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā notika Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēde, kurā tika vērtēti Nacionālajam Nemateriālā kultūras sarakstam pieteiktie Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma elementi. Izvērtējot līdz 2017.gada 30.jūnijam iesūtītos pieteikumus, jau otrajā padomes sēdē 26.jūnijā no 19 pieteikumiem tika atlasīti deviņi, kuru iesniedzējiem ar ekspertu palīdzību tika dota iespēja savus pieteikumus papildināt un precizēt.

12.decembra sēdē no deviņiem pieteikumiem Nacionālajam Nemateriālā kultūras sarakstam tika izvirzīti seši elementi: Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē (iesniedzējs: Balvu novada pašvaldība); Dziedāšana ar pusbalsu (iesniedzējs: Balvu novada pašvaldība); Latgales mazo bundziņu - bubyna spēles tradīcija (iesniedzējs: biedrība “Skaņumāja”); Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija (iesniedzējs: biedrība “Skaņumāja”); Mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos (iesniedzējs: Daugavpils novada pašvaldība) un Siguldas spieķa darināšanas prasme (iesniedzējs: Siguldas novada pašvaldība).

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte: “Šis ir vēsturisks brīdis, jo ir apstiprinātas pirmās vērtības Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Paldies ekspertiem, kas pieteikumus izvērtēja! Ir gandarījums par aktīvo kopienu un pašvaldību iesaisti gan sava mantojuma saglabāšanā, gan pieteikumu sagatavošanā. Šoreiz sarakstā tiks iekļautas vērtības no Latgales un Vidzemes kultūrvēsturiskajiem novadiem. Lai tas ir pamudinājums aktivizēties arī pārējiem Latvijas reģioniem, kuros nenoliedzami ir spilgtas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības.”

Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veidos elementi, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un to iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība.

Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016.gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir jauns, līdz šim nebijis regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi.

Nemateriālā kultūras mantojuma likums izveido un nostiprina tiesisko bāzi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, tādējādi pildot starptautiskās saistības, ko valsts uzņēmusies, kļūdama par UNESCO konvencijas par nemateriālo kultūras mantojuma saglabāšanu dalībvalsti. Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā jau iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā un tās simbolisms, kā arī Suitu kultūrtelpa.

Nākamo Nemateriālā kultūras mantojuma pieteikumu iesniegšana tiks izsludināta 2018.gada janvārī un pieteikumu sagatavošanai tiks dots pusgads laika.

LNKC informācija