Balvu novads

Kategorija: Novada vispārējs raksturojums
Otrdiena, 03 Oktobris 2017
Pēdējās izmaiņas: 19 Oktobris 2017

Balvu novadsBalvu novads ir nozīmīgs Ziemeļlatgales centrs, kurš reformas rezultātā izveidojās 2009.gadā. Novadā ietilpst Balvu pilsēta un 10 pagasti – Balvu, Kubulu, Vīksnas, Bērzpils, Bērzkalnes, Lazdulejas, Krišjāņu, Briežuciema, Tilžas un Vectilžas. Neatkārtojamo novada tēlu veido upju un ezeru ūdeņi, neskartās dabas skaistums, latgaliešu bagātais kultūrvēsturiskais mantojums un, protams, darbīgie un laipnie novada ļaudis.

Balvu novada teritorijas kopējā platība – 1044,5 km2.

Blīvums – 14 iedz./km2.

Iedzīvotāju skaits – 13317 (PMLP dati uz 01.07.2017.), aptuveni 50% novada iedzīvotāju dzīvo novada administratīvajā centrā - Balvu pilsētā.

Novads atrodas Latvijas Ziemeļaustrumos un robežojas ar Viļakas, Baltinavas, Alūksnes, Gulbenes, Rugāju, Rēzeknes, Lubānas, Kārsavas un Madonas novadiem.

Attālums no Latvijas galvaspilsētas Rīgas – 226 km, attālums no Latvijas – Krievijas robežpunktam „Vientuļi” – 37 km.


Balvu novada ģerbonis

Kategorija: Novada vispārējs raksturojums
Otrdiena, 03 Oktobris 2017
Pēdējās izmaiņas: 19 Oktobris 2017

gerbonis balvuMelna vilka galva un austoša sudraba saule purpura sarkanā fonā

Vilka galva ir bijis Balvu pilsētas simbols jau no 1938.gada, tāpēc tas rotā arī Balvu novada ģerboni un karogu. Kādēļ tieši vilks? Izrādās, ka vilks ir ne tikai dzīvnieks, pret kuru jāizturas uzmanīgi, bet arī spēka un neatlaidības simbols, jo medījumam tas seko ilgi un pacietīgi. Melnā krāsa simbolizē gudrību.

Vilka galvu papildina lecoša balta saule ar 10 stariem, kuri simbolizē pagastu skaitu: Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubulu, Lazdulejas, Tilžas, Vectilžas un Vīksnas pagastus. Saule ir gaismas, siltuma un dzīvības avots. Tā dod gaismu visiem vienādi – taisnības princips. Sudraba saule kā bagātības un auglības simbols. Taču sudrabs sūbē, tādēļ simbolizē arī cilvēka vajadzību pielikt pūles, lai to spodrinātu, un nemitīgas rūpes par izaugsmi un neatlaidīgu garu.


Balvu novada karogs

Kategorija: Novada vispārējs raksturojums
Otrdiena, 03 Oktobris 2017
Pēdējās izmaiņas: 19 Oktobris 2017

karogs balvuKaroga apraksts: Gaišā, baltā josla simbolizē baltu dvēseli un garīgās vērtības. Gaišā- baltā krāsa simbolizē arī cerības uz gaišu nākotni. Balts - cēluma, atklātības, ūdeņu, ūdensrožu un gaišo domu krāsa. Sudraba krāsas josla simbolizē - "zemes" vērtības, sudraba "spoguļus", Balvu ezeru. Sudrabs, kā bagātības un auglības simbols. Taču sudrabs sūbē, tāpēc simbolizē arī cilvēka vajadzību pielikt pūles, lai to spodrinātu, simbolizē nemitīgas rūpes par izaugsmi un neatlaidīgu garu. Baltajā joslā attēlots Balvu novada ģerbonis.


Balvu novada ceļu karte

Kategorija: Novada vispārējs raksturojums
Ceturtdiena, 19 Oktobris 2017
Pēdējās izmaiņas: 19 Oktobris 2017

Balvu novada ceļu karte pieejama šeit


Balvu pilsēta – novada administratīvais centrs

Kategorija: Novada vispārējs raksturojums
Otrdiena, 03 Oktobris 2017
Pēdējās izmaiņas: 03 Oktobris 2017

Balvi ir neliela, skaista pilsētiņa Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs. Izvietojusies starp Balvu un Pērkonu ezeriem pie tos savienojušās Bolupes.

Balvi ir salīdzinoši jauna pilsēta, tomēr tās, kā apdzīvotas vietas, vēsture veidojusies vairāku gadsimtu garumā. Atpazīstamākie pilsētas objekti ir muižas pils ēka ezera krastā, 19. gadsimtā veidotais muižas parks un savdabīgās akmeņu kompozīcijas Lāča dārzā. Par pilsētas simbolu balvenieši uzskata strūklaku „Ūdensroze” skvērā, bet svinīgos valsts svētku brīžos iedzīvotāji pulcējas pie pieminekļa kritušajiem Latgales partizāniem.

Balvu pilsēta atrodas autoceļu P35 un P47 krustojumā. Attālums līdz Rēzeknei — 80 km, līdz Rīgai 226 km, tās kopējo teritoriju 5,1 km2 platībā apdzīvo 6807 iedzīvotāji (PMLP dati uz 01.07.2017.).


Balvi toreiz

Kategorija: Novada vispārējs raksturojums
Otrdiena, 03 Oktobris 2017
Pēdējās izmaiņas: 03 Oktobris 2017

balvi toreizSenatnē Balvu puse bija mežains, purvains un reti apdzīvots apvidus. Dokuments, kurā pirmo reizi minēts Balvu vārds ir Gotarta Neila atskaites Rīgas arhibīskapam Vilhelmam 1549.gadā.

18.gs.vidū Viļakas stārasta sieva Konstancija Hilzena pie Balvu ezera izveidoja pusmuižu, līdz ar to Balvi sāka veidoties kā apdzīvota vieta.

19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Balvi auga un veidojās kā plašas muižas un liela pagasta centrs. 1926.gada 1.aprīlī Balvi kļuva par miestu, bet 1928.gada 11.februārī par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī.

20.gadsimta 30.gados iezīmējās zināms uzplaukums gan kultūras, gan saimnieciskajā dzīvē. 30.gados Balvi bija apriņķa saimnieciskais un kultūras dzīves centrs.

Balvu pilsētas ierastais dzīves ritms pārtrūka 1940.gada 17.jūnijā, kad pilsētā ienāca Sarkanās armijas apakšvienības. 1941.gada vasarā padomju okupāciju nomainīja vācu okupācija. 1944.gada jūlijā, vācu armijai atkāpjoties, pilsētu nodedzināja. Neskartas palika baznīcas un dažas ēkas pilsētas nomalē, pilsētā palika tikai 1/3 iedzīvotāju. Krāsmatas, drupas un pelni - tāda bija pilsēta pēc kara.

Balvi – pilsēta, kura no jauna uzcelta pēc Otrā pasaules kara. Pilnībā ir mainījies tās sākotnējais izskats. Gandrīz nav saglabājušās 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā celtās ēkas.

Strauja pilsētas celtniecība un attīstība sākās 1950. gadā, kad Balvi kļuva par jaunizveidotā Balvu rajona centru. Pilsētā izvietojās rajona iestādes. Turpinājās dzīvojamo, sabiedrisko ēku un rūpniecības uzņēmumu celtniecība.


Pasākumu kalendārs

Balvu Novada Ziņu jaunākais numurs

Jaunākais video

Pasākumu afišas

Jautājums Domei