Konkursa „Gada balva kultūrā „Mūsu lepnums”” mērķis ir: veidot sabiedrībā izpratni par kultūras pozitīvo ietekmi uz kopējiem valsts, reģiona, Balvu novada attīstības procesiem, veicināt sabiedrības līdzdalību kultūras procesu veidošanā, tradicionālās, populārās un inovatīvās kultūras attīstību novadā un aiz tā robežām.

Balvas pretendenti ir: Balvu novada kultūras darbinieki, kultūras projektu vadītāji, mākslinieki, bērni un jaunieši, producenti, pasākumu atbalstītāji, kā arī Balvu novadā notikušo kultūras pasākumu organizatori.

Balvu piešķir: par iepriekšējo divu kalendāro gadu notikušajiem kultūras notikumiem, kultūras, muzeju, bibliotēkas nozarēs strādājošo, amatiermākslas kolektīvu, mūziķu, mākslinieku, jauno talantu sasniegumiem.  

  • “Gada cilvēks mākslā”  - Elita Eglīte
    • Pati keramiķe, māksliniece un pedagoģe Elita Eglīte ir teikusi: ,,Keramikai ir jābūt funkcionālai un lietojamai. Māls ir meditatīvs materiāls. No bezformīga gabala tu vari radīt brīnumu, jo vairāk dari, jo vairāk tas tevi ievelk.”
  • “Gada cilvēks mūzikā” – Jānis Budevičs
    • Jānis  ir Balvu Romas katoļu baznīcas ērģelnieks jau vairāk nekā 25 gadus un vada baznīcas kori. Ļoti rūpīgi tiek meklēti un atlasīti dziedājumi sv.Misēm un arī liturģiskajiem svētkiem. Jānis dzied un muzicē uz ērģelēm cilvēkiem ļoti būtiskos brīžos -  laulības, bēres, citi pasākumi. Viņš arī sakomponējis mūziku visām sv.Mises daļām, kuras tika dziedātas Vissvētākās Jaunas Marijas svētkos Aglonā. Balvu katoļu baznīcas koris, kuru vada Jānis, ir viens no retajiem koriem Latvijā, kurš jau ceturto gadu tiek aicināts dziedāt sv.Misē augusta mēnesī Aglonas svētku ietvaros. Pats Jānis pirms vairākiem gadiem tika uzaicināts uz Latgales apvienoto draudžu kori, kurā viņam  tika uzticēts dziedāt solo Aglonas tautas Krustaceļā psalmu dziedājumā.
  • “Par mūža ieguldījumu kultūrā”  - Ilga Oplucāne
    • 47 gadus ir strādājusi dažādos amatos kultūras jomā - pasākumu režisore, mākslinieciskās daļas vadītāja, direktore, metodiķe u.c. Viņa ir bijusi režisore četriem Starptautiskajiem tautu deju festivāliem “Eima, eima”. 2014. gadā režisējusi valsts mēroga skolu tautu deju festivālu “Latvju bērni danci veda”. Ilga ir divpadsmit gadus plānojusi, rakstījusi projektus un vadījusi “Kamermūzikas festivāls Balvos”. Tāpat Ilga Oplucāne ir bijusi sarīkojumu “Balvu pilsētai - 60, 70, 75, 80, 85”režisore, divas reizes ir Latgales novada senioru Dziesmu un deju festivālu režisore Balvos, kā arī Balvu novada svētku režisore 2013.gadā un Starpnovadu bērnu un jauniešu festivālu režisore 2018.un 2019.gadā. 2022. gada 1.septembrī ir beigusi savas aktīvās darba gaitas, taču vēl joprojām ir atvērta izpalīdzēt ar savu padomu, vērtējumu un ieteikumu.
  • “Jaunais talants kultūrā” - Balvu Mūzikas skolas vokālais ansamblis
    • “Paldies, ka esam pamanīti, paldies, ka esam novērtēti. Paldies savu dziedātāju vecākiem par viņu pleca sajūtu. Paldies ikvienam, kurš rūpējas, lai mēs skaisti izskatītos, lai mums būtu transports, un atbraucot, pavadot, saka - turaties, un atbraucot saka - paldies. Vislielāko paldies vēlos teikt ikvienam ansambļa dziedātājam. Man ir paveicies, jo viņi ir savam vecumam neatbilstoši dzīves gudri, no viņiem daudz ko var mācīties, viņi ir radoši un ļoti atbildīgi. Es zinu, ja vajadzēs, viņi dziedās agri no rīta, ir gatavi dziedāt arī vēlu vakarā. Dara jau visi, bet man šķiet, ka šiem jauniešiem katram uz pleca ir eņģelis, un tāpēc viņus pamana. Un Balvu novads var būt lepns, jo šie jaunieši ir lauzuši stereotipu, ka vislabākais ir tikai galvaspilsētā un lielajās pilsētās. Viņi ir pierādījuši, ka no 67 ansambļiem visaugstākais rezultāts ir viņiem, nevis Rīgas ansambļiem. Mums ir prieks par novērtējumu, mēs centīsimies, un viņi to dara ar mirdzošām acīm, ar atvērtām sirdīm un paldies viņiem!” saņemot balvu, teica ansambļa vadītāja Linda Vītola.
  • “Gada cilvēks muzeju nozarē” - Rita Gruševa
    • Rita Gruševa balvu saņēma individuālu, izcilu sasniegumu muzeju nozarē, novadpētniecībā vai par spilgtu jaunradi savā darbībā. Rita pasākuma dienā svinēja dzimšanas dienu, Balvu Mākslas skolas direktore Elita Teilāne, sveicot balvas saņēmēju svētkos, teica: “Rita tu esi unikāla persona, kura tik daudz lietas, darbus, izpētes, klātbūtni un iniciatīvu ir ieguldījusi savā darba vietā. Novēlu, lai pietiek enerģijas īstenot visas daudzās ieceres, kuras vēl būs, kā arī visiem muzeja darbiniekiem novēlu, lai nekad, nekad, nekad muzejos pēc kāda laika nebūtu jāapkopo materiālu par vēl vienu karadarbību!” Rita, pateicoties par novērtējumu, atzina, ka darbu vēl ir daudz, ka neapstāsies pie iesāktā un jau šogad gaidīs visus uz jauno ekspozīciju “Viļaka un tās vēsture”.
  • “Gada cilvēks bibliotēku nozarē” – Evita Garbacka
    • Evitu raksturo augsts profesionālisms, savas jomas perfekta pārzināšana un milzīga mīlestība pret lasītājiem, darbu bibliotēkā un grāmatām. Pasniedzot balvu, Balvu novada domes deputāts, rakstnieks, scenārists, latgalietis Aldis Bukšs teica: “Mana viena no visspilgtākajām bērnības atmiņām saistās ar laiku, ko es pavadīju Baltinavas bibliotēkā. Lielā mērā pateicoties tā laika bibliotekārei. Iepazīstoties ar aprakstu par Evitu, kā arī aprunājoties ar Rugāju un Beņislavas iedzīvotājiem, man arī radās pārliecība, ka viņa rada tādas pašas sajūtas, - patīkamas atmiņas bērniem un pārējiem bibliotēkas apmeklētājiem.” Rugāju bibliotēkas vadītāja Evita Garbacka, saņemot balvu, atzina, ka saņemtā balva ir liels stimuls strādāt uz priekšu.
  • “Gada notikums kultūrā”
    • Līga Moroza Ušacka (Deju studijas “Terpsihora” izrāde "Ja nebūtu Ziemassvētku, es tos izdomātu"). Līgu raksturo teiciens – “Darīt to, ko mīli, ir brīvība. Mīlēt to, ko dari, ir laime.” Kam deju studijas “Terpsihora” vadītāja, saņemot balvu, piekrita: “Darbs ir mana sirdslieta, un, ja man izdodas jūs iepriecināt, bērnus aizraut un to visu veidot, kas vēl var būt labāks? Man tiešām acis un sirds deg par to, ko es daru, un ceru, ka man pietiks spēka un ideju to darīt arī tālāk!”
    • Evita Zaremba - Krīgere (Grāmatas “Pa dziesmas pēdām Ziemeļlatgalē” izdošana). Balvu pasniedza bijusī “Vaduguns” redaktore, žurnāliste un Augstākās Tiesas komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, sakot: “Esmu iepazinusi Evitu neklātienē no visiem pieejamajiem informācijas avotiem. Uzreiz radās jautājums, pa kuru laiku to visu var paspēt viens vācu valodas skolotājs un kur tam spēku rast? Šī balva ir par notikumu. Un kas var radīt notikumu? Manuprāt, tās ir divas lietas, mirdzums acīs par to, ko tu dari, un, otrkārt, rūpīgs un ļoti liels darbs jāiegulda, un mērķis vajadzīgs, lai to sasniegtu. (..) Un, jo digitālāki mēs kļūstam, jo vērtīgāki notikumi ir grāmatu iznākšana.”
  • “Gada kultūras organizators” - Andris Slišāns
    • Upītes ciema  rosības dzinējspēks, ļoti daudzu Ziemeļlatgales kultūras norišu iniciators un rīkotājs. Pēc Upītes pamatskolas slēgšanas Andra pārstāvētā biedrība “ņēma skolas likteni savās rokās”, nopirka ēku, un nu tā kļūst par vietējo aktivitāšu centru un jaunu ideju inkubatoru. Apbrīnojams un izcils sava darba darītājs. Nav precīzas informācijas, cik daudz cilvēkus  ar savu aktīvo rosību piesaistījis, iesaistījis  pasākumos, bet notikumus Upītē nevar nepamanīt! Tradicionālie svētki – GŪDI, UPĪTES OBEĻDORZS, “PĪDZĪDAM” “UPĪTĒ IR DZĪVE JAUKA” u.c., teātra izrādes, izlaušanās istaba “Pīci panti”, folkloras kopas braucieni uz dažādiem festivāliem pasaulē, un vēl un vēl… Aktivitātes sociālajos tīklos, aktīvs projektu rakstītājs, nepārspīlējot, piesaistījis līdzekļus kultūras pasākumiem daudzu tūkstošu apmērā.
  • “Gada amatiermākslas kolektīvs” - Briežuciema Tautas nama dāmu muzikālā apvienība “AMMA”
    • “Kamēr norisinājās vērtēšanas darbs, un tika lasīti visi apraksti, vērtējumi, argumenti, kurus visus tagad nevar atcerēties, un varbūt arī nemaz nevajag, jo tagad vairs tam nav nozīme. Tomēr viena frāze palikusi atmiņā – “Tad, kad kolektīvs sāk zibēt gar acīm”, kad kaut kur vārds pazib, kad kaut kur kāda informācija pazib, vēl kaut kas pazib, un Tu sāc pamanīt! Un šīs balvas saņēmējas ir sākušas zibēt! Pāris lietas, kuras raksturo šo amatiermākslas kolektīvu - vienkāršība, enerģija, varēšana un nu jau zibēšana, un, galvenais, savdabība,” pasniedzot balvu, teica kultūras darbinieks, mūziķis, literāts un producents Māris Lāpāns, kurš bija arī viens no vērtēšanas komisijas locekļiem.
  • Svinīgās apbalvošanas ceremonijas laikā tika pasniegtas arī trīs specbalvas - Pateicības:
    • Antrai Leonei mirdz acis, viņā dzirkstī tas brīnišķīgais stariņš, dzīvesprieks, ar ko viņa spēj piesaistīt un darboties kultūras jomā. Protams, tas nav iespējams bez ģimenes, un Antrai ir brīnišķīgs plecs, kas palīdz šo darbu veikt.
    • Ņina Baikova tūlīt jau 45 gadus vada bērnu kolektīvu, un Ņinai Kupravā ir talants, kad viņa spēj būt pie savējiem, būt kopā ar savējiem un vienmēr būt ar tādu pacilātu darba sajūtu.
    • Angelīna Krivošejeva ir Balvu Mūzikas skolas Kora klases  šī gada absolvente. Turpina mācības Jāzepa Mediņa  Rīgas mūzikas vidusskolas kora diriģēšanas nodaļā. Tā kā Angelīna pasākumā nevarēja piedalīties, tad balvu saņēma un viņai nodos pedagoģe Linda Vītola, kurai to pasniedza Rudīte Krūmiņa, sakot: “Paldies par Angelīnas audzināšanu mūzikā, jo pateicoties Lindai un Angelīnas ģimenei ir šie brīnišķīgie sasniegumi, kad mēs varam tikai lepoties un nākotnē, noteikti pēc vairākiem gadiem, mēs sagaidīsim Angelīnu ar aplausiem uz Balvu Kultūras un atpūtas centra skatuves un būsim lepni, un teiksim: “Tā ir mūsu meitene!””

2020.gadā konkurss Gada balva kultūrā “Mūsu lepnums” netika rīkots, jo vispārējā epidemioloģiskā situācija – Covid 19 - izplatība Latvijā un Pasaulē liedza pilnvērtīgu kultūras pasākumu norisi. 

  • “Gada cilvēks kultūrā” - Maija Laicāne
    • Cilvēks - kultūra, tā par Maiju saka apkārtnes ļaudis, jo viņa rūpējas par pagasta pašdarbības kolektīviem, kuru ir ne mazums, godina pašdarbniekus apaļās jubilejās, viņas vadībā top saturīgi un kvalitatīvi pasākumi un gadskārtu svētki, izzinoši koncerti. Pasākumu vadīšanā iesaista jauniešus, nebaidās organizēt arī lielus koncertus, piemēram, R.Paula un Andra Bērziņa koncerts. Kubulu kultūras nams 2019.gadā bija arī mājvieta lielākajiem novada pasākumiem, un Maija, kā īsta nama saimniece, tos laipni ir uzņēmusi, piemēram, Gada balva izglītībā, Gada balva uzņēmējdarbībā, un citus.
  • „Gada amatiermākslas kolektīvs” - Balvu Tautas teātris, režisore Vaira Resne
    • 2019.gadā Balvu Tautas teātris, režisore Vaira Resne, ar A. Ostrovska izrādi "Sirds nav akmens", kura bija sen lolots darbs gan režisorei Vairai Resnei, gan aktieriem, Balvu Tautas teātris piedalījās Latvijas amatierteātru iestudējumu skates "Gada izrāde 2018" finālā Dailes teātrī un XIV Latvijas amatierteātru salidojumā Alūksnē. Nacionālā kultūras centra Diplomus saņēma   kostīmu māksliniecei Anita Šmite, bet   Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinību par veiksmīgu lomas atveidojumu saņēma Astra Tjunīte.
  • „Gada projekts” - Kubulu jauktā vokālā ansambļa jubilejas koncertuzvedums „Mistērija par sapni un mīlestību”
    • Kubulu jauktā vokālā ansambļa jubilejas koncertuzvedums “Mistērija par sapni un mīlestību” bija augstvērtīgs, profesionāli baudāms sniegums un uzdrīkstēšanās iestudēt tik sarežģīto Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna darbu. Ar divdesmitās jubilejas koncertuzvedumu ansamblis pierādīja savu profesionalitāti, kvalitāti un neatlaidību.
  • „Gada projekts” - laikmetīgais Tilžas kopienas teātra iestudējums “Breinuma līpa” 
    • Laikmetīgais Tilžas kopienas teātra iestudējums “Breinuma līpa”- ir vērienīgs starpdisciplinārs projekts. Projekta iniciatore, amatierteātru režisore Inese Daukste 2018.gadā apguva prasmes laikmetīgu kopienas teātru iestudējumu veidošanā projekta “Latvijas stāsti. Šekspīrs satiek Blaumani” ietvaros. Ieceri projekta otrajai daļai – rekomendējot uz iestudēšanu – izvirzīja Lielbritānijas režisori un eksperti no projekta “Latvijas stāsti. Iestudējums tika izspēlēts dažādās Tilžas ciema vietās, kuras vēstīja par pagātni, aktualizēja tagadni un veicināja domas par Tilžas ciema nākotni. Projektā tika iesaistīti ne tikai ļaudis, kuri darbojas amatiermākslas kolektīvos. Uz mēģinājumiem Tilžā brauca aktieri no Vectilžas, Vīksnas un Balviem. Tika pieaicināti jaunieši, kas vasaru pavadīja Tilžā, un Tilžas ciema ļaudis, kas ikdienā nav saistīti ar amatiermākslu.
  • „Gada izstāde” - Intas Rukas izstāde „Zem tām pašām debesīm” 
    • 2019.gada 8.novembrī Balvu Novada muzejā tika atklāta Intas Rukas fotogrāfiju izstāde “Zem tām pašām debesīm”. Izstāde tapusi trīs gadu garumā – vasarās fotogrāfei viesojoties Balvu novadā un tuvākajā apkārtnē. Fotogrāfiju varoņi ir vietējie cilvēki – pieaugušie, bērni, sirmgalvji, politiķi un visdažādāko profesiju pārstāvji – katrs ar savu likteni un stāstu. Kā autore saka: “Mūsu vislielākā vērtība ir Latvijas cilvēki. Visi. Visdažādākie.” I.Rukas fotogrāfijās cilvēki attēloti uz tiem apkārt esošās vides un ainavas fona. Fotogrāfijas papildina īsi fragmenti no viņu stāstītā. Cilvēku subjektīvais pasaules redzējums aptver pašu pieredzēto un vēsturi no Otrā pasaules kara gadiem līdz pat pēdējo desmitgažu emigrācijas vilnim. Izstādē tiks eksponēti vairāk kā 70 fotoportreti, un katrs izstādes apmeklētājs, vismaz kādā no fotogrāfijām, atpazīs savus līdzgaitniekus. Kas ir gada foto izstāde Latvijā? Maira Dudareva, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja saka: „Izstāde, kuru vēlos pieminēt, ir Intas Rukas personālizstāde Zem tām pašām debesīm. Autore ir uzticīga melnbaltajai fotogrāfijai, turklāt savus darbus kopē pati. Inta Ruka – latviešu fotogrāfe, kuru Zviedrijas televīzija ir atzinusi par “vienu no Eiropas ievērojamākajiem dokumentālajiem fotogrāfiem”.
  • „Debija kultūrā” - Laimas lauku kapela 
    • Amatiermākslas kolektīvs - Laimas lauku kapela pēdējo divu gadu laikā ar savu darbību ir spējusi sevi pierādīt, ir kļuvusi atpazīstama Balvu novada iedzīvotājiem, kā arī popularizējusi Balvu novada vārdu vietējā un nacionālā līmenī. Ar savu darbošanos ir palielinājusi interesi un informētību par Balvu novada kultūras un kultūras mantojuma bagātību. Kapelu vada Inguna Žogota. Laimas lauku kapela izveidota 2017.gada beigās, bet sevi spilgti pieteica 2018.gada sākumā, piedaloties Tautas mūzikas ansambļu un kapelu skatē 2018.gada 17.februārī Viļānos, iegūstot II pakāpes diplomu, kas deva iespēju muzikantiem piedalīties 2018.gada Dziesmu un deju svētkos - Kapelu maratonā Vērmanes dārzā. 2019.gadā vasarā kapela izdot savu video klipu „Aizejot no tēva mājām”.
  • „Gada publikācija” - Valentīna Kaša „Par Tevi, Latvija” 
    • Šī ir jau otrā Valentīnas Kašas grāmata. Pirmā grāmata „Briežuciems” tika izdota 2016.gadā kā veltījums autores dzimtajam pagastam, kur viņa apkopojusi briežciemiešu atmiņu stāstus. Šīs grāmatas atvēršanas svētkos autores rokās nonāca Latvijas Politiski represēto apvienības Balvu nodaļas vadītājas Ārijas Tihomirovas kontakti, un tā aizsākās sadarbība, kas nu jau rezultējusies ar grāmatu „Par tevi, Latvija”. Grāmatai ir sešas nodaļas. Pirmā ir veltīta 1941.gada represēto novadnieku atmiņu stāstiem, nākamajā nodaļā Valentīna ir nedaudz apkopojusi „Frontinieku stāstus”. Viena no   grāmatas nodaļām, veltīta novadniekiem, kuri cīnījās šeit uz vietas – mežabrāļiem, nacionālajiem partizāniem,   par nevardarbīgo pretošanos pēckara gados, kur vairāk ir stāsti par skolēniem. Grāmatā publicēti citu vēsturnieku un novadpētnieku darbi. Kā atzīst Valentīna, tad novadpētniecība ir viņas vaļasprieks, un ceļš līdz grāmatai ir bijis ilgs, un vislielāko paldies par atbalstu viņa saka savai ģimenei - dzīvesbiedram Edmondam, meitām Evijai un Elīnai un audžubērniem – Artim un Andrim.
  • „Gada pasākumu pilsētā” - koru un pūtēju orķestru svētki „Mirklis Balvos” 
    • Koru un pūtēju orķestru svētki „Mirklis Balvos” - vērienīgs Latvijas garīgi saviļņojošo muzikālo vērtību koncentrāts - mazie Dziesmu svētki Balvos, kas norisinājās 1.jūnijā Balvu pilsētas estrādē. Lai svētki būtu ar augstvērtīgu skanējumu, profesionālu māksliniecisko sniegumu, koncertā piedalījās 46 kori no visas Latvijas, 16 pūtēju orķestri no Latgales, pavadošā grupa Andra Sējāna vadībā, Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis un jauniešu folkloras kopa ''Soldanī'', un Balvu Kultūras un atpūtas centra vidējās paaudzes deju kopa „Nebēda”, kopā pucējot vairāk kā 2000 dalībnieku. Koncertā krāšņi tika izdziedātas Latvijas jaukto koru skaistākās dziesmas, dvēseles spēka mirkļus smeļot no Latvijas dižgaru - Pētera Barisona un Emiļa Melngaiļa, dziesmām. Jaunā un neaizmirstamā kopdziedājumā izskanēja mūslaiku komponistu dziesmas, kam papildus vērtību deva kordiriģenti – mūzikas personības. Savukārt iedvesmojošu un pacilātu sajūtu radīja Vidzemes un Latgales pūtēju orķestru kopīgais skanējums. Dalībnieku sniegumu papildināja gaismu spēles Balvu parka lielajos kokos, kas kopumā raisīja īpaši emocionālas sajūtas. Un, protams, neaizmirstamais noslēgums – dziesmas „Manai dzimtenei” un   „Dvēseles dziesma”.
  • „Gada kultūras pasākumu pagastā” - Tilžas Kultūras namam 80
    • No 17.- 22.jūnijam Tilžas kultūras nams atzīmēja savu 80 gadu jubileju pasākumu ciklā „Zem daudzkrāsainā lietussarga”. Pirmdien, 17.jūnijā, visiem dziesmu mīļotājiem bija iespēja piedalīties Dziedāšanas vakarā, kad priecēja Rugāju jauktais koris, koris „Pīlādzis”, koris „Varavīksne”, Kubulu vokālais ansamblis, vokālais ansamblis „Razdoļje”, vokālais ansamblis „Rasa”, Balvu Mūzikas skolas tautas instrumentu ansamblis, Rita Smuška un Zintis Krakops. Pasākuma noslēgumā kopīgā dziesmā pievienoties tika aicināts ikviens – visiem sadodoties rokās ap Tilžas kultūras namu tika nodziedāta dziesma „Daudz baltu dieniņu” – visu kopīgais sveiciens kultūras namam jubilejā. 18.jūnijā bija Teātra vakars. Lai arī teātra pirmsākumi meklējami vēl pirms tagadējā kultūras nama uzcelšanas, un teātris Tilžā ir spēlēts visus laikus, tikmēr skaistu tīņa vecumu – 15 gadu jubileju - atzīmēja Tilžas amatierteātris „Spogulis”, kuru vada režisore Inese Daukste.Uz „Spoguļa” jubileju bija aicināti draugi no Balvu un Rugāju novadu dramatiskajiem kolektīviem, un, kā jau aktieriem pienākas, tad sveicieni svētkos bija kā mazas etīdes, un smieklu deva garantēta kā jubilāriem, tā skatītājiem! Uz ballīti bija ieradies arī Valmieras teātra aktieris Mārtiņš Meiers, kurš pastāstīja, kā pats nonācis līdz aktiera profesijai, un izrādās, ka līdzīgi kā amatierteātra dalībniekiem – jau no skolas dienām iesaistoties teātra pulciņā. 19.jūnijā bija Dancošanas vakars, piedaloties tautas deju kolektīviem „Luste”, „Vectilža”, „Palazdīte”, deju kopām „Viola” un „Mētras”. 20.jūnijā visi tika apdziedāti Folkloras vakarā, piedaloties etnogrāfiskajiem ansambļiem un folkloras kopām no Tilžas, Vectilžas, Baltinavas, Vīksnas, Lazdukalna un Rogovkas. 21.jūnijā bija Kino vakars, kad Tilžas kultūras namā rādīja mākslas filmu „Klases salidojums”. Un pirmsjāņu nedēļa noslēdzās 22.jūnijā ar vakaru “Zem daudzkrāsainā lietussarga”, kurā bija mazumiņš vēstures, nedaudz šodienas, koncerts un balle kopā ar Gunāru un Zani no Veclaicenes, atmiņu brīži un līgo pie saulgriežu ugunskuriem. „Zem daudzkrāsainā lietussarga” katrs pasākuma dalībnieks un apmeklētājs visas nedēļas garumā varēja atrast sev ko interesantu!
  • „Gada kultūras pasākumu pagastā” - Kubulu pagasta svētki “Mūs šodien visus skola sauc” 
    • Kubulu pagasta svētki “Mūs šodien visus skola sauc” notika no 21. - 22. jūnijam Stacijas pamatskolā un tās apkārtnē. Dažādu paaudžu, interešu un norišu sekmīgs apvienojums viena pasākuma ietvaros, kura kulminācija bija Stacijas skolas simtgades pasākums aicinot ciemos visus absolventus, pedagogus un darbiniekus uz satikšanos pieturā Stacijas skola.