JAUNIEŠU DEJU KOPA "SIUH JA VIUH "- IGAUNIJA
Kolektīvs ar ļoti bagātu starptautisko pieredzi, uzstājies Austrijā (2010), Grieķijā (2011, 2022), Ungārijā (2015), Maķedonijā, Amerikas Savienotajās Valstīs (2016), Horvātijā (2018) un Indonēzijā (2023). 2023. gadā Igaunijas skolēnu deju festivālā „Tilti” kolektīvs tika atzīts par labāko tautas deju kolektīvu 5 - 6. klašu grupā. Jaunieši vēlas būt labākie un viņiem ļoti patīk dejot. ‘’Mīlestība pret savu tautu, tās kultūru un tradīcijām, dzimto pilsētu un savu valsti Igauniju ir savienojusi dalībniekus ar draudzības saitēm, bet dejošana ir radījusi vienotības sajūtu kolektīva dalībnieku sirdīs. Piedaloties festivālos, dalībnieki iepazīstas ar citu tautu kultūru, bet vietējais skatītājs gūst izpratni par Igauniju. Viņi ir mīļi visur, kur viņi dodas’’, tā par savu kolektīvu stāsta vadītājs Andre Laine.
VIDĒJĀS PAAUDZES DEJU KOLEKTĪVS "ŠĖLTINIS" - LIETUVA
Lai patīkami un lietderīgi pavadītu brīvo laiku, 1998. gadā Ustukiai ciema kultūras centrā (Pasvale) izveidojās vidējās paaudzes deju kopa. Šis ir vienīgais vidējās paaudzes deju kolektīvs Pasvales rajonā, un tajā darbojās dažādu profesiju pārstāvji. Viņi ir tautas mākslas entuziasti, kas popularizē Lietuvas dejas un ciena Lietuvas tradīcijas. Kolektīva “Šėltinis” koncertprogrammās ir lietuviešu etnogrāfiskās dejas un skatuviskās dejas, kuras veidojuši slaveni Lietuvas horeogrāfi. Deju kolektīvs uzstājies gan rajona un valsts kultūras pasākumos, gan projektos, kā arī koncertējis ārzemēs. Pēc veiksmīgas atlases, kolektīvs 2024. gada jūlijā plāno piedalīties tradicionālajos Lietuvas Dziesmu svētkos "Kad giria žaliotų”, kuriem šogad apritēs 100 gadi. Kolektīva dalībnieki ir radoši, un viņu darbošanās neaprobežojas tikai ar dejošanu. Viņi aktīvi piedalās nacionālajos festivālos un kopienas pasākumos, rādot piemēru jaunajai paaudzei. Kolektīvu vada Nida Sakalauskienė.
TAUTAS DEJU ANSAMBLIS "DIŽDANCIS" – JELGAVA
Jau 1975.gadā Jelgavas rajona kultūras namā Zemgales deju ķēņiņš Vilis Ozols izveidoja jauniešu deju kolektīvu, kuram 1978. gadā piešķīra Tautas deju ansambļa “Diždancis” goda nosaukumu. Pēdējos gados deju ansamblis viesojies Slovākijā, Tatarstānā, Turcijā, Izraēlā, Polijā, Sicīlijā, Ķīnā, Serbijā, Albānijā - par saviem koncertceļojumu galamērķiem izvēloties pēc iespējas netradicionālākas valstis. “Diždanča” dejas stilu raksturo ārkārtīgs vieglums, draiskais raksturs, joku un labdabīgā humora mīlestība, bet līdzās raksturdeju dejošanai, kolektīvs spēj koncentrēt uzmanību arī cēlām un klasiskā dejā balstītām dejām. "Diždancis" ir vairāk kā kolektīvs – tas ir bariņš aizrautīgu, draiskulīgu un dejas mīlošu cilvēku. Ja Diždancis būtu dejotājs, tad tam, noteikti, acīs dzirkstītu prieks, uz lūpām būtu visplatākais smaids un dejas solis celtu nedaudz virs zemes. Ne velti "Diždanča" moto - “ķeram kaifu” – ir kā simbols līdzestības, dzīves un pāri visam dejas baudīšanai. Ikviens, kurš kļūst par daļu no Dižo saimes, sev sirdī atstāj skaistas atmiņas, pieņemtības sajūtu un latvietības apliecinājumu", tā kolektīvs un vadītāja Ieva Karele stāsta par sevi.
GULBENES KULTŪRAS CENTRA JAUNIEŠU DEJU KOLEKTĪVS
Pavisam jauns kolektīvs, kurš 2023. gadā izveidojās no vidusskolas jauniešu deju kolektīva pamatsastāva. Pirmās sezonas laikā, kolektīvs jau uzstājies koncertā "Vērdiņš ripo!", V. Reinsona piemiņas kausa volejbolā apbalvošanas pasākumā un Gulbenes novada kāzu jubilāru godināšanas pasākumā Stāmerienas pilī. "Atraktīvi, smaidīgi, jautri - mēs esam ne tikai kolektīvs, bet gan lieliska draudzības un mūzikas kopiena, kurā katra kustība un smaids atspoguļo mūsu dzīvesprieku un degsmi par deju un tās izpildījumu, mēs rodam prieku dejā un priecājamies par kopā pavadīto laiku. Dejošana ir sirdslieta. Mīlam deju, dzīvi, skatītājus!", tā kolektīvs un vadītāja Dace Freimane raksturo sevi.
BALVU NOVADA TAUTISKO DEJU KOLEKTĪVI
"Balvu vilciņš", vadītāja Zane Meiere; "Nebēda", "Rika"B, "Rika"D, vadītājs Agris Veismanis (Balvi), "Pāris", vadītāja Diāna Astreiko (Briežuciems), "Kubuliņš", vadītāja Zita Kravale (Kubuli), Švirksts", vadītāja Astrīda Circene; "Rugāji", vadītāja Lucija Bukša (Rugāji), "Bitīt`matos", vadītāja Diāna Astreiko; "Dēka", vadītāja Akvilina Jevstigņejeva (Viļaka), "Palazdītes", vadītāja Daiga Lukjanova (Tilža), Piesitiens", vadītāja Gunta Grāmatiņa (Vīksna).
