Bieži vien kolēģi, kuri ikdienā strādā plecu pie pleca ir pārāk aizņemti ar veicamajiem darbiem. Jo pēc darba laika, katram ir savas darīšanas, ģimene. Ja kolēģus vieno ne tikai darba attiecības, bet arī draudzības saites, tas kolektīvu padara stiprāku un saliedētāku.
Bērzpils pagasta pārvaldē jau vairākus gadus ir izveidojusies tradīcija kolektīva saliedēšanās pasākumā doties kādā kopīgā izbraucienā. Braucienā piedalījās pārvaldes, saieta nama, bibliotēkas darbinieki un pašdarbnieki. Šoreiz –19.jūlijā - Viļakas puse: Stompaku purvi, kas ir unikāla teritorija gan ar dabas bagātībām, gan kultūrvēsturisko mantojumu. Stompaku purvā 2. Pasaules kara laikā bija ierīkotas partizānu apmetnes, kuras bija vienas no lielākām Baltijā. Ar klusuma brīdi pieminējām tur kritušos partizānus.
Tālāk devāmies uz Viļakas ezera salu, kurp ved viens no garākajiem pontonu tiltiem Latvijā, tas ir skaists veids, kā nonākt līdz ezera salai. Vējainā laikā, ejot pa pontonu tiltu uz salu, pārņem sireāla sajūta, ka tūlīt kopā ar tiltu aizslīdēsi pa ezeru.
Mūsdienās uz Viļakas ezera salas arvien atrodami fragmenti no Marienhauzenas pils, kura celta 1509. gadā sabrukušā cietokšņa vietā. Jāpiebilst, kāds fakts no vēstures - Bēržu draudze dibināta vēl pirms 1710. gada kopā ar Viļaku kā karaļa dibinātu draudzi. Patīkami, ka pati sala ir sakopta, ierīkota pastaigas taka, koka laipas. Uz salas izvietots arī Marienhauzenas pils makets un putnu vērošanas skatu platforma.
Apmeklējām arī Ziemeļlatgales gotikas pērli - Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu. Jāteic, skaista un grezna ‘’gotikas roze’’ uzziedējusi Viļakas pilsētiņā.
Brauciena nākošā pietura - Rekovas dzirnavas, kur mūs viesmīlīgi sagaidīja dzirnavu saimniece Vija Kuļša. Dzirnavu apskate un pusdienas. Pusdienas ļoti gardas un sātīgas - no pašu ražotās produkcijas. Izcili!
Turpinājumā ekskursija pa Z.S ‘’Kotiņi’’, gides Sandras Ločmeles izsmeļošā stāstījuma pavadībā. Daudzi bija pirmo reizi - iespaids: šeit saimnieko ar vērienu!
Brauciens pa Viļakas pusi atstāja patīkamu iespaidu, jo šeit dzīvo un strādā cilvēki, kuri ir savas sētas, sava pagasta un novada patrioti.
Ekskursijas izskaņā iegriezāmies Malnavā, apmeklējām Dedzinātavu “Latgolys šmakovka”- tā atrodas ar vēsturiskiem stāstiem apvītajā Malnavas muižas teritorijā. Dedzinātavā saimnieko jauns uzņēmīgs saimnieks Jānis Krivtežs. Ekskursijas dienā mūs laipni uzņēma saimnieka mamma. Degustējām piecus šmakovkas veidus. Garšas gaumes dažādas: vīriem ‘’Ozola spēks’’, sievām - dzērveņu liķieris. Saimniece mums pastāstīja par brūža tapšanas vēsturi un šmakovkas brūvēšanas tradīcijām Malnavā no pašiem pirmsākumiem līdz mūsdienām, kā arī pieminēja vēstures faktus par apslēptajiem Hitlera bunkuriem Malnavas muižas teritorijā.
Mājupceļā devāmies ar spilgtiem iespaidiem par katru objektu, kur pabijām. Ziemeļlatgale apbur ar savu vienkāršo dāsnumu, viesmīlīgu un darbīgajiem ļaudīm!
Foto: Biruta Bogdane