Apbalvojums “Balvu Goda pilsonis” ir augstākais Domes apbalvojums, kas tiek dibināts ar mērķi iemūžināt fizisku personu vārdus Balvu novada vēsturē. To piešķir par sevišķiem nopelniem Balvu novada labā, kuri var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā. Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība.
Publicēts: 01.02.2023.
Vaira Resne
Dzimusi 1951.gada 9.septembrī Balvu rajona Susāju pagastā. Pēc Balvu vidusskolas beigšanas sākusi darboties Balvu teātrī. 1977.gadā Vaira beigusi Latvijas Valsts konservatoriju, iegūstot dramatiskā teātra režisora kvalifikāciju. Viņa bijusi Jelgavas Tautas teātra režisores Lūcijas Ņefedovas audzēkne, mācījusies pie Māras Ķimeles, Mihaila Gruzdova un slavenā krievu režisora Anatolija Vasiļjeva.
Kopš 1972. gada V.Resne ir Balvu teātra mākslinieciskā vadītāja. Viņas vadībā 1986.gadā Balvu teātris ieguvis Tautas kolektīva nosaukumu un kļuvis par vienu no spēcīgākajiem amatierteātra kolektīviem Latvijā, kas strādā psiholoģiskā teātra žanrā. Teātrī darbojas ap 50 dalībniekiem, no tiem lielākā daļa ir jaunieši, jo pie teātra pastāv divas jauniešu studijas. Vaira rēķina, ka kopumā varētu būt ap 300 cilvēku, kuri laika gaitā Balvos izgājuši caur dažādām amatierteātra studijām un bērnu kolektīviem.
Vaira iestudējusi aptuveni 60 izrādes, to skaitā F.Šillers "Marija Stjuarte", M.Tvens "Princis un ubaga zēns", H.Ibsens "Heda Gablere", Ž.Anuijs "Antigone", Rainis "Pūt, vējiņi!" un "Krauklītis", A.Čehovs "Bildinājums", "Ragana", "Lācis", "Atraitnīte", J.Švarca "Paraistais brīnums", N.Gogolis "Precības", Aspazijas "Vaidelote" un "Ragana", R.Blaumanis "Pazudušais dēls', "Trīnes grēki", "No saldenās pudeles". Pēdējos gados vairāk pievērsusies Antona Čehova dramaturģijai, centusies apgūt slavenā režisora Mihaila Čehova pieredzi. Kā rezultāts šiem radošajiem meklējumiem ir Starptautiskais teātra festivāls Balvos "Ķiršu dārzs".
Kopš 2009.gada Vaira Resne strādā ar Balvu KAC vājredzīgo dramatisko kopu "Redzēt ar sirdi". Kopa 2016.gada dramatisko kolektīvu skatē ieguva 1.pakāpi un piedalījās skatē "Gada izrāde 2016" Dailes teātrī.
Vaira Resne vairākkārt ir saņēmusi Balvu pilsētas Atzinības un Pateicības rakstus, 2005.gadā - Kultūras ministrijas prēmiju par radošu veikumu 2004.gadā un spilgtiem iestudējumiem. Ar 2011.gada 16.marta Ordeņu kapitula lēmumu Vairai Resnei piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira.
Ar 2018.gada 25.janvāra lēmumu Vairai Resnei piešķirts Balvu novada domes apbalvojums "Balvu Goda pilsonis".
Izmantota informācija no Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzes.
Velta Pulkstene
Dzimusi 1951.gada 17.janvārī Kubulu pagasta Gobusalās četru bērnu ģimenē. Septiņu gadu vecumā sāka mācīties Stacijas pamatskolā. Kad uzcēla Tilžas internātskolu, 1960.gadā viņa pārgāja mācīties uz turieni. Te arī 1966.gadā pabeidza 8.klasi. Tālāk mācības turpināja Balvu vidusskolā, kuru beidza 1969.gadā. Pēc vidusskolas absolvēšanas Velta iestājās Medicīnas institūtā, bet nomācījās tur tikai gadu. Tā kā māsa Biruta jau mācījās Bulduros, arī Velta stājas Bulduru dārzkopības sovhoztehnikumā. Bet te viņai pasaka: „Ja tas būs jūsu aicinājums, atnāksiet nākošgad”, jo kādai pasniedzējai likās nesaprotami, ka cilvēks no Medicīnas institūta grib stāties Bulduros. Tā nu Velta gadu nostrādā par algu grāmatvedi Balvu Tautas izglītības nodaļā un atkal atgriežas Bulduros, un studē daiļdārzniekos. Pēc skolas absolvēšanas 1974.gadā Veltu nosūtīja darbā uz Žīguru MRS. Te sākumā štata vienība bija, bet drīz to nolikvidēja, un Veltu no vienas mežniecības pārcēla uz citu. Strādājot gadu Žīguros, Velta gan veidoja parku, gan stādīja un skaitīja kokus, gan potēja priedes. Tā kā saslima mamma, viņa atgriezās Kubulos, un drīz – 1975.gadā sāka strādāt Komunālo uzņēmumu kombinātā (KUK) kā apzaļumošanas meistare. Kaut arī laika gaitā KUK tika reorganizēts (vēlāk pašvaldības uzņēmums „San – Tex”), Velta Pulkstene palika uzticīga savam darbam - bija apzaļumošanas meistare, tikai vēlāk darba pienākumos vēl nāca klāt darbs ar sētniekiem un ielu tīrīšana. Velta strādāja līdz ar visiem pārējiem, lai viss tiktu padarīts laikus.
Kādi tad ir lielākie darbi, ko veica Velta Pulkstene ar savu kolektīvu? Divas reizes tika sakārtota pieminekļa „Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem 1919. -1920.gads” apkārtne, divas reizes sakārtots Lāča dārzs (gan pēc K.Barona projekta, gan pēc akmeņu izkārtošanas), parka atjaunošana, Brāļu kapu ansambļa apzaļumošana, skvēra iekārtošana, Balvu poliklīnikas apstādījumu ierīkošana, Kultūras nama laukuma puķu dobju un ķiršu dārza veidošana un daudzi citi.
No 2013.gada Velta Pulkstene ir pensijā. Viņa labprāt palīdz māsai Birutai Circenei audzēt puķes, sākusi adīt. No 2014.gada iesaistījusies senioru deju kopā „Atvasara”. Dejošanas prasme Veltai nāk līdzi jau no skolas laika, kad dejojusi gan tautiskās dejas, gan sporta dejas. Kad Velta sāka strādāt Balvos, dejoja Kultūras nama deju kolektīvā, vēlāk gan šiem hobijam vairs laika neatlika.
Ģimenē izaudzināta meita un dēls.
Atzinības un Pateicības rakstu Velta Pulkstene saņēmusi daudz, jo visu laiku strādājusi godprātīgi.
2012.gadā viņa saņēma Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu un Balvu novada domes Atzinības rakstu, bet ar 2013.gada 16.janvāra lēmumu Veltai Pulkstenei piešķirts Balvu novada domes apbalvojums „Balvu Goda pilsonis”.
Izmantota informācija no Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzes.