19.novembrī Balvu novada muzeju darbinieki tikās Rugāju vēstures istabās. Tikšanās mērķis – dalīties pieredzē, iepazīt Rugāju vēstures istabas jaunās telpas, pārrunāt muzeju nozares aktualitātes un iezīmēt turpmākās sadarbības iespējas.
Rugāju vēstures istabas vadītāja Velga Vīcupa iepazīstināja kolēģus ar savu „valstību”. Īpašu prieku radīja jaunais kabinets un gaišā izstāžu zāle, kā arī cerība, ka drīzumā izdosies atrisināt jautājumu par gleznu piekares sistēmu uzstādīšanu, kas ļautu pilnvērtīgi īstenot izstāžu darbību.
Apskatot vēsturisko artefaktu un pētniecisko materiālu krājumu skolas ēkā, kolēģi secināja, ka tā dokumentēšanai, sistematizēšanai un pilnvērtīgai saglabāšanai būtu nepieciešami papildu cilvēkresursi. Tas ir ļoti apjomīgs un laikietilpīgs darbs! Savukārt, raugoties no malas, Velgai ieteicām sākt domāt par ekspozīcijas koncepciju, izvēloties vienu konkrētu vēstures periodu, piemēram, Latvijas brīvvalsts laiku. Jau īsā apskatā bija redzams, ka tieši par šo periodu ir saglabājies daudz interesantu priekšmetu un fotogrāfiju, turklāt ar to saistīti vairāki izcili un plašāk pazīstami novadnieki – Tālis Matīss, Leo Briedītis, Paulis un Jānis Klaviņi, Miervaldis Zibens un citi.
Tikšanās laikā pārrunājām arī visiem novada muzejiem kopīgās problēmas un iespējamos risinājumus. Mūsdienu apmeklētājs ir prasīgs, tādēļ arvien svarīgāk ir veidot kvalitatīvu piedāvājumu un laikmetīgas, saistošas ekspozīcijas. Būtisks priekšnoteikums šo ieceru īstenošanai ir finansējuma piesaiste. Līdz šim muzeji galvenokārt izmanto VKKF projektu konkursu iespējas, tomēr daudz plašākas attīstības iespējas pavērtos, ja izdotos aktīvāk iesaistīties arī Eiropas Savienības fondu, pārrobežu sadarbības un citos apjomīgākos projektos. Šajā jautājumā saskatām nepieciešamību pēc ciešāka dialoga ar pašvaldības Attīstības nodaļu, lai muzeju idejas un vajadzības tiktu iekļautas pašvaldības attīstības plānos un projektos.
Arvien lielāku vietu muzeju darbā ieņem digitālie pētniecības materiāli. Svarīgi ir ne tikai tos saglabāt, bet arī jēgpilni sistematizēt, lai nepieciešamības gadījumā informācija būtu viegli atrodama un izmantojama. Tas aktualizē nepieciešamību pēc vienotas pieejas, piemērotas programmatūras un digitālas datu sistēmas, kas ļautu arī nākamajām paaudzēm saglabāt un pētīt pilnvērtīgu novada vēstures kopainu. Tāpat arvien aktuālāka kļūst mākslīgā intelekta ienākšana dažādās nozarēs, tostarp muzeju darbā, tādēļ būtiski ir apgūt jaunās tehnoloģijas un prasmes, lai tās izmantotu jēgpilni.
Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos un ģeopolitisko situāciju, arvien aktuālāks kļūst arī jautājums par muzeju apmeklētāju piesaisti. Daļēji to veicina Tūrisma informācijas centra aktivitātes un pašu muzeju piedāvātās nodarbības vietējiem iedzīvotājiem un skolēniem. Tomēr joprojām ļoti izjūtams cilvēkresursu trūkums, īpaši muzejos, kuros ikdienas darbu nodrošina tikai viens vai divi speciālisti.
Noslēgumā vienojāmies, ka katram muzejam ir savas stiprās puses, pieredze un zināšanas, ar kurām dalīties. Tāpēc jāveicina savstarpēja pieredzes apmaiņa – sākot ar viesošanos citam pie cita un dodoties arī tālākās pieredzes vizītēs, piemēram, uz Valmieras muzeju.
Lai arī novada iedzīvotājos veicinātu interesi par savas dzimtās puses vērtībām un kultūras mantojumu, nākamgad nolēmām izmēģināt jaunu iniciatīvu – Balvu novada muzeju tūri jeb vienas dienas ekskursiju pa novada muzejiem.
Iezīmējām arī vairākas pētniecības tēmas, kuras nākotnē varētu kļūt par pamatu kopīgai izstādei: Abrenes apriņķa vēsture, industriālais mantojums un muzeju darbinieku pētnieciskie lasījumi. Vēl viena konkrēta kopīga iecere – sākt veidot Balvu novada digitālo pētniecisko materiālu datubāzi.
Dienas noslēgumā Viļakas un Baltinavas muzeju kolēģi viesojās arī Balvu Novada muzejā, kur iepazinās ar ekspozīcijām un Jura Cibuļa ābeču kolekcijas izstādi.
Šī tikšanās vēlreiz apliecināja – lai arī katram muzejam ir savi ikdienas izaicinājumi, kopīgiem spēkiem varam paveikt vairāk, dalīties zināšanās un radīt jaunas idejas novada kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai.