Balvu novada pašvaldībā arvien skaidrāk iezīmējas nepieciešamība pēc pārmaiņām sporta nozarē - pārmaiņām, kurām gadiem ilgi nav pievērsta pietiekama uzmanība. Darbs pie Balvu novada veselīga dzīvesveida un sporta veicināšanas stratēģijas 2026. - 2030. gadam turpinās, taču jau šobrīd ir skaidrs - līdzšinējā pieeja prasa izvērtējumu un drosmi mainīties.
Balvu novada veselīga dzīvesveida un sporta veicināšanas stratēģijas 2026. - 2030. gadam izstrādei izveidotā darba grupa darbu uzsāka 2025. gada 11. septembrī ar ambiciozu mērķi - veicināt iedzīvotāju regulāru iesaisti fiziskajās aktivitātēs, attīstīt talantus un radīt priekšnoteikumus izcilu rezultātu sasniegšanai sportā, vienlaikus veicinot lielu un kvalitatīvu sporta pasākumu organizēšanu, kas nodrošinātu Balvu novada tautsaimniecības attīstību un atpazīstamība pasaulē. Tomēr izstrādātā stratēģija 26. marta domes sēdē pašreizējā redakcijā netika virzīta apstiprināšanai - tika nolemts pagarināt izstrādes termiņu, jo nepieciešamas plašākas diskusijas un reāla situācijas izvērtēšana kopā ar nozares pārstāvjiem un sporta entuziastiem.
Un tieši šajās diskusijās izkristalizējas būtiskākais jautājums - kā tiek izmantots pieejamais finansējums un vai tas sasniedz galveno mērķi - aktīvu sabiedrību. Ziemeļlatgales Sporta centra budžets pārsniedz 110 tūkstošus eiro, no kuriem vairāk nekā 86 tūkstoši paredzēti centra uzturēšanai, tostarp lielākā daļa – 78 643 eiro atlīdzībai. Savukārt sporta pasākumu organizēšanai atvēlēti nepilni 33 tūkstoši eiro, no kuriem 10 330 tūkstoši eiro tiek izlietoti medaļām un apbalvojumiem.
Pēc domes deputāta Andra Bačuka ierosinājuma 8. un 17. aprīlī notikušas divas plašas tikšanās ar sporta entuziastiem un esošajām un potenciālajām biedrībām, pulcējot ap divdesmit dažādu sporta veidu pārstāvjus – no orientēšanās līdz Catch’n Serve. Sarunās tika uzsvērts ne tikai pieejamais finansējums, bet arī nepieciešamība godīgi izvērtēt līdzšinējo pieeju - vai 50 līdz 70 pasākumi gadā ir efektīvākais veids, kā attīstīt sporta dzīvi novadā, vai tomēr lielāku ieguvumu dotu mazāks skaits kvalitatīvāku, plašāku auditoriju sasniedzošu un novada vārdu stiprinošu notikumu. Īpaši akcentēta arī finansējuma piešķiršanu biedrībām, kas varētu uzņemties konkrētu sporta aktivitāšu organizēšanu.
Arvien lielāku atbalstu sporta entuziastu vidū gūst ideja par ciešāku sadarbību ar sporta biedrībām. Citu pašvaldību pieredze rāda, ka šāds modelis var būt efektīvs – pašvaldība finansē konkrētu sporta aktivitāšu īstenošanu un deleģē biedrībām noteiktas funkcijas, piemēram, turnīru organizēšanu vai novada pārstāvēšanu federāciju rīkotajās sacensībās, vienlaikus saglabājot pārraudzību un pieprasot atskaites par piešķirto līdzekļu izlietojumu. Tas nozīmē ne tikai efektīvāku līdzekļu izmantošanu, bet arī lielāku atbildību un iesaisti no pašiem sporta entuziastiem.
Lai šo virzību sakārtotu, pašvaldība strādā pie nolikuma izstrādes, kas noteiks, kāda daļa tautas sporta aktivitāšu varētu tikt deleģēta biedrībām un nodibinājumiem, vienlaikus saglabājot daļu funkciju pašvaldības pārziņā. Tuvāko nedēļu laikā uz atkārtotām sarunām tiks aicināti sporta entuziasti un biedrības, kas izrādījušas interesi iesaistīties jaunajā modelī, lai kopīgi vienotos par nākotnes virzienu.
Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks akcentē - iespējamie attīstības modeļi ir vairāki, taču būtiskas izmaiņas netiks ieviestas, kamēr nebūs izstrādāts un ar nozares pārstāvjiem saskaņots tautas sporta nolikums. Tas nozīmē vienu - pārmaiņas nenotiks steigā, bet tās notiks pārdomāti.
Šis ir brīdis, kad sporta nozare Balvu novadā nonāk izvēles priekšā - turpināt kā līdz šim vai izmantot iespēju mainīties. Un šoreiz pašvaldība skaidri signalizē - laiks pārmaiņām ir pienācis.