Dziedot pasākuma „Gūdi” reklāmas džinglu – „Gūdi, gūdi, Upītē ir gūdi, 2.decembrī” Upītē ieradās neviens vien pasākuma apmeklētājs. Kāpēc tu sniegotā, aukstā ziemas dienā brauc uz Upīti? Atbilde ir pavisam vienkārša, jo esmu patiess Upītes draugs un atbalstītājs, to pasākuma apmeklētājiem atklāja Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs. Priekšsēdētājs arī zināja pareizo atbildi uz pasākuma vadītāja Arņa Bukša jautājumu, kur uzstāties ar uzrunu ir visvieglāk. Sergejs Maksimovs uzdāvināja nemateriālā kultūras mantojuma centram „Upīte” kalto rokturi, lai ir iespēja atvērt vēl kādas durvis. Tāpat Sergejs visus izglāba, kad vajadzēja iesaistīties pasākuma vadītāja izdomātā spēlē - nosaucot kādu Šķilbēnu pagasta ciemu, ar roku bija jāparāda virziens, uz kuru pusi no Upītes atrodas nosauktais ciems. Daudzi ātri atšifrēja, ka Sergejs Maksimovs ātri un precīzi parādīja visiem ciemiem pareizo virzienu. Pasākuma noslēgumā atklājās, ka pasākuma vadītājs Arnis Bukšs pirmo reizi savā mūžā ir novadījis pasākumu. Veicies esot labi, atklāts jauns talants Šķilbēnu pagastā, lielākais izaicinājums esot bijis scenārijs, tā atzina Arnis slepenajam aģentam.
Ceturtajā pasākumā „Gūdi” balvas saņēma:
- Deveiga sersneņa: Biedrība "Ziemeļlatgales partnerība”
- Vīgluos kuojas: Mareks Supe
- Par myuža īguldejumu (tradicionālās dziedāšanas saglabāšanā un tālāk nodošanā) - Valentīna Mežaka
- Plotuo reikle: Nataļja Putniņa
- Gluobejzvons: Kitija Ertmane
- Rodūšīs gors: Sandis Priedeslaipa
- Veiklī piersteņi: Daina Pužule
- Skaņais balsteņš: Jolanta Keiša
- Mamma: Ligita Spridzāne
- Gūdynovam Zīmeļlatgales celu jūstu audiejus: Helēna Slišāne, Sindija Logina, Elīza Pundure, Ligita Spridzāne, Evita Zaremba - Krīgere, Anita Zaremba, Andris Slišāns, Iveta Gabrāne, Marta Gailuma
Upītes kultūrtelpas ārlietu ministre Ruta Cibule (amata pienākums veic bez atlīdzības, uz brīvprātīgā darba pamata) tika pilnvarota 25. novembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā saņemt Latvijas Nacionālā kultūras centra Apliecinājumu par „Celu jostiņu aušanas tradīcijas Ziemeļlatgalē” iekļaušanu nemateriālās kultūras mantojuma vērtību sarakstā. „Šī ir jau piektā vērtība, kas no Ziemeļlatgales ir iekļauta sarakstā. Vēl ir iekļautas sarakstā: „Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē” (2017), „Dziedāšana ar pusbalsi” (2017), „Upītes kultūrtelpa” (2018) un „Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē” (2020). Esmu priecīga, ka šis ir pirmais pieteikums, kuru es negatavoju un kura sagatavošanā es nepiedalījos. Liels paldies Katei Slišānei un Ligitai Spridzānei par ieguldīto darbu,” pastāstīja Ruta Cibule.
Pozitīvā gaisotnē, jokos un smieklos, jo ikviens centās otru pārspēt jokošanā, pagāja pasākums. Radošais gars Sandis teica, ka vislielāko paldies viņš saka Andrim Slišānam, jo atklāja, ka Andris viņam maksā. Neticami, bet izrādījās, ka kādam Andris arī maksā. Tā nemanot paskrēja divas stundas un visi čaklie darba darītāji bija apbalvoti. Tā dodot iespēju nākamgad arī citiem darboties, lai popularizētu Upītes kultūrtelpu Balvu novadā, Latvijā, Eiropā un pasaulē.
„Paļdīs par naatkuortojami breinumainu koncertu #FKUpīte, Evijai Vēberei, Unknown Artist, Naktenīks i Reiti i Bārnu FKUpīte. Paļdīs par atbolstu Latvijas Nacionālajam kultūras centram, Latvijas Republikas Kultūras ministrijai. Breinegūs kartiņu autoram Vilhelmam Laganovskim. Paļdīs par balli Dabasu Durovys,” pateicās Nemateriālās kultūras mantojuma centra „Upīte” direktors Andris Slišāns.
Foto: Vilhelms Laganovskis