Meteņi ir seni latviešu tradicionālie svētki, kad pamazām sāk mosties daba no ziemas miega un visapkārt jau jūtama pavasara elpa. Ar Meteņiem tika atzīmēta pavasara tuvošanās, tāpēc Meteņu laikā cilvēki devās braucienos ar ragavām, brauca ciemos pie tāliem radiem un vēl pēdējo reizi ziemā devās ķekatās. Meteņos sākas pavasara gaidīšana. Meteņus arī dēvē par pavasara saulgriežiem. Meteņos visiem jābūt jautriem. Senatnē Meteņi bija īsta bērnu diena, jo tieši bērni bija iesaistīti daudz dažādās izdarībās un aktivitātēs.
Arī mazie pīlādzēni 4.februārī iepazina dažādas jautras Meteņdienas tradīcijas:
- par braukšanu ar ragavām vai ratiem pa ledu – ledū iesaldēja koku, uz tā uzlika ratu, lai griežas, piestiprināja garu kārti. Tad pie kārts sēja ragavas, lai, griežoties pa apli, izvizina lielus un mazus Meteņa bērnus, un šai ierīcei dots skanīgs vārds – lēze,
- par vēl bija kādu īpašu Meteņu izdarību, bērnu likšanu maisos un mešanu pāri sētai sniega kupenās, lai ganos negulētu,
- par Meteņdienas visādām jautrām spēlēm, lai vasarā būtu modri un nekostu odi, dunduri,
- par Meteņdienas dziedāšanu, dancošanu, lai padzītu visu slikto un ļauno,
- par Meteņdienas
Pilnīgi visiem bērniem bija iespēja braukt ar ragavām, dažas grupas devās uz tuvākās apkārtnes pakalniem, rakstīja Metenim palaidnību vēstuli, grupās dziedāja, dancoja, spēlēja pavasara modināšanas rotaļas, mielojās ar pankūkām.
Diena izdevās jautra, interesanta un piepildīta ar skaļu bērnu prieku un sajūsmu.
Paldies visiem grupu skolotājiem, pedagogu palīgiem, pavārēm, bērnu vecākiem par atbalstu!
Mazie pīlādzēni ir gatavi sagaidīt pavasari un sveicināt saulīti!
Vadītāja vietnieks izglītības jomā Ina Aizupe
