Palielināti mājokļa pabalsti iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem

Saeima galīgajā lasījumā 2026. gada 26. februārī pieņēmusi Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai  sniegtu atbalstu iedzīvotājiem šīs ziemas periodā būtiski pieaugušo mājokļa rēķinu apmaksai un nepieļautu parādu veidošanos. Pieņemtās izmaiņas stājās spēkā 2026. gada 28. februārī.

Izmaiņas paredz, ka laika posmā no šī gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim visām mērķa grupām tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu:

• atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficients palielināts no 2,1 uz 2,5;
• mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – koeficients palielināts no 1,7 uz 2,0;
• mājsaimniecībai, kurā ir bērni līdz 18 gadu vecumam vai pilngadīgas personas līdz 24 gadu vecumam, kuras iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, – noteikts koeficients 2,0;
• pārējām mājsaimniecībām – koeficients palielināts no 1,3 uz 1,7.

Mājsaimniecībām, kuras jau saņem mājokļa pabalstu, tas tiks pārrēķināts automātiski. Savukārt mājsaimniecībām, kurām ir objektīvas grūtības segt ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, jāvēršas Balvu novada Sociālajā pārvaldē, lai izvērtētu mājsaimniecības materiālo situāciju un pieprasītu mājokļa pabalstu.

Normatīvais regulējums mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai un mājokļa pabalsta piešķiršanai noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”.

Mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšana ietver mājsaimniecībā dzīvojošo personu ienākumu, uzkrājumu, kustamā un nekustamā īpašuma izvērtēšanu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Mājsaimniecībām materiālās situācijas izvērtēšanai Balvu novada Sociālajā pārvaldē jāiesniedz:

• iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas;
• darba devēja izziņu par darba samaksu par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā, ja personas  kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstos nav nepieciešamās informācijas;
• izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā;
• visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās;
• dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus vai citus ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms iesnieguma iesniegšanas;
• dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, par pēdējo pilno kalendāra mēnesi, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus, ja minēto dokumentu nav sociālās pārvaldes rīcībā;
• citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā izdevumus:

• par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa);
• par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu – komunālie maksājumi (gāze, elektroenerģija, ūdensapgāde, kanalizācija vai asenizācija un sadzīves atkritumu apsaimniekošana);
• par apkures un karstā ūdens nodrošināšanu t.sk. cietā kurināmā iegādei (malka, briketes vai granulas), elektroenerģijai, dabasgāzei;
• par gāzes baloniem ar kopējo tilpumu līdz 108 litriem kalendāra gadā mājsaimniecībai;
• par telekomunikāciju un interneta lietošanu (izņemot iekārtu iegādi);
• par zemes nomas maksu, nekustamā īpašuma nodokļa maksu, izdevumus par ūdensskaitītāju uzstādīšanu nomaiņu vai verifikāciju un izdevumus par dūmvadu un ventilācijas apkopi iekļauj viena mēneša mājsaimniecības izdevumos.

Aprēķinot mājokļa pabalstu, tiek izmantoti normatīvajos aktos noteikti izdevumu pozīciju normatīvi – mājokļa platībai, izdevumiem par īri, gāzi, elektroenerģiju, auksto ūdeni, kanalizāciju un karsto ūdeni, individuālās apkures nodrošināšanai, kā arī citām ar mājokļa lietošanu saistītām izdevumu pozīcijām.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp mājsaimniecībai noteikto garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu (no 2026. gada 1. janvāra garantēto minimālo ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā 187 eiro, katrai nākamajai personai mājsaimniecībā 131 eiro) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, ņemot vērā mājokļa lietošanas izdevumus attiecīgajā periodā (nepārsniedzot normatīvajos aktos noteiktos izdevumu pozīciju normatīvus). Aprēķinot mājokļa pabalstu, šī summa tiek reizināta ar koeficientu, kas noteikts atbilstoši mājsaimniecības tipam:

• atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai personai ar invaliditāti – koeficients 2,5;
• mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti – koeficients 2,0;
• mājsaimniecībai, kurā ir bērni līdz 18 gadu vecumam vai pilngadīgas personas līdz 24 gadu vecumam, kuras iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību – koeficients 2,0;
• pārējām mājsaimniecībām – koeficients 1,7.

Līdz ar to mājokļa pabalsta apmērs katrai mājsaimniecībai ir atkarīgs no individuālās situācijas – mājsaimniecības tipa, personu skaita mājsaimniecībā, mājokļa platības, mājsaimniecības ienākumiem un izdevumiem, kas saistīti ar mājokļa lietošanu.

Balvu novada Sociālā pārvalde aicina iedzīvotājus jautājumu gadījumā par mājokļa pabalstu vērsties dzīvesvietai tuvākajā Sociālās pārvaldes teritoriālajā centrā vai attālinātajā klientu apkalpošanas punktā pie Sociālā darba un sociālās palīdzības nodaļas sociālajiem darbiniekiem, iepriekš telefoniski vienojoties par klātienes konsultācijas laiku.