15. oktobrī Viļakas muzejā valdīja īpaša rosība — tur viesojās Viļakas vidusskolas 6. klases skolēni, lai piedalītos divās savstarpēji saistītās un izzinošās muzejpedagoģiskajās programmās: “Vēstures avoti muzejā” un “Par ko stāsta zeme”.
Mācību stundas ārpus skolas sola sniedza jauniešiem iespēju ne tikai teorētiski, bet arī praktiski izzināt, kā tiek pētīta pagātne un kādi dārgumi glabājas muzeja krājumā.
No dokumentiem līdz mutvārdu stāstiem
Nodarbības pirmajā daļā skolēni iepazinās ar dažādām vēstures avotu grupām, kas pārstāvētas muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās. Viens no pirmajiem nodarbības uzdevumiem bija darba lapā norādīto vēstures avotu un priekšmetu atrašana ekspozīcijā — bija jāatrod gan senie trauki, gan teikas, atmiņu stāsti, dokumenti un citi liecinieki.
Kopīgi ar muzeja speciālistiem skolēni secināja, ka Viļakas muzejs galvenokārt atspoguļo materiālo kultūru, tāpēc tā krājumā un ekspozīcijās visplašāk pārstāvēti tieši lietiskie, rakstiskie un vizuālie vēstures avoti, savukārt mutvārdu liecību ir nedaudz mazāk. Turpinājumā katrs skolēns individuāli izvēlējās vienu muzeja priekšmetu un veica tā padziļinātu analīzi, pētot tā raksturojumu un skaidrojot, kādu stāstu tas pauž par pagātni.
Praktiska iejūšanās arheologa ikdienā
Dienas otrajā pusē jaunieši piedalījās muzejpedagoģiskajā programmā “Par ko stāsta zeme”, kurā iepazina arheologa profesiju. Skolēni noskaidroja, kā notiek arheoloģisko priekšmetu meklēšana, izpēte un apstrāde.
Iegūtās zināšanas tūlīt tika liktas lietā praktiskajā daļā — imitētos arheoloģiskajos izrakumos. Katram skolēnam tika uzticēts konkrēts un atbildīgs pienākums:
meklēt un aprakstīt atrastos priekšmetus,
zīmēt izrakumu laukuma plānu,
fiksēt iegūtos datus un fotografēt,
veikt ierakstus arheologa dienasgrāmatā.
Šī praktiskā līdzdalība ļāva 6. klases skolēniem personīgi pārliecināties, ka arheoloģijā un vēstures pētniecībā vissvarīgākās īpašības ir precizitāte, uzmanība un rūpīga katras detaļas dokumentēšana.