Upītes Kultūrtelpā – Nemateriālās kultūras mantojuma centrā “Upīte” sākot ar šī gada 19. septembri būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstila katedras studentu darbu izstāde “Cilvēka trajektorijas”, kas pievēršas cilvēka dzīvei kā nepārtrauktai kustībai starp ķermeni un vidi, tuvību un atsvešināšanos, piederību un zaudējumu, ikdienas paradumiem un eksistenciāliem jautājumiem.
Trajektorija iezīmē kustību no viena punkta uz citu, taču cilvēka dzīvē tā reti ir taisna un paredzama. To veido ģimene un mājas, sastapšanās un šķiršanās, izvēles, kļūdas, bailes, pieķeršanās un atmiņas. Izstādē dažādu autoru individuālās trajektorijas savstarpēji krustojas, veidojot daudzslāņainu cilvēka pieredzes karti.
Piederības, dzimtas un atmiņas tēmas atklājas Andas Armandas Mucenieces darbā “Piederības vieta” un Montas Becas “No sēklas līdz zemei”, kur cilvēka dzīve skatīta paaudžu pēctecības un mātes un bērna attiecību kontekstā. Savukārt Reinas Semules “Manas mājas siena” pievēršas ķermenim kā mūsu īslaicīgajai mājvietai, bet Ilzes Rukšānes “Ekosistēma” cilvēku atklāj kā trauslu, savstarpēji saistītu elementu tīklojumu.
Tuvība izstādē iegūst gan gaišu, gan sāpīgu dimensiju. Kates Putniņas instalācija “SUNS” ir veltījums beznosacījuma draudzībai un ikdienas priekam, savukārt Lienītes Slišānes monumentālais adījums “MAMMA” runā par mīlestību, zaudējumu un mēģinājumu pieskārienu saglabāt materiālā. Annele Slišāne darbā “Uko. Kosmosa kuģis” pievēršas bērnības iztēlei — laikam, kad zīmējumi un sapņi ir pa īstam un pasaule vēl šķiet neierobežotu iespēju telpa.
Citas izstādes trajektorijas pievēršas mūsdienu cilvēka paradumiem un pretrunām. Anastasijas Hodarenokas “Es izdarīšu to rīt” prokrastināciju aplūko kā perfekcionisma un trauksmes radītu slazdu, bet Ellas Bogustovas “Pūt, vējiņi” ironiski reflektē par alkohola klātbūtni Latvijas sabiedrībā un kultūrā. Evijas Stukles-Zuitiņas “Lēnais vilciens” savukārt vēro mūsu attiecības ar laiku, tehnoloģijām un savstarpējo klātbūtni.
Izstādes darbos tekstils kļūst par ķermenisku un emocionālu valodu. Vilna, dzija, filcs un šķiedras sastopas ar lateksu, tēraudu, plastmasu un citiem materiāliem, bet adīšana, filcēšana, izšūšana, sietspiede, taftings un tamborēšana pārtop par veidu, kā materializēt atmiņas, attiecības un cilvēka iekšējos stāvokļus.
“Cilvēka trajektorijas” nav stāsts par vienu cilvēku vai vienu dzīves ceļu. Tā ir dažādu pieredžu satikšanās telpa, kurā cilvēks piedzimst, pieaug, meklē savu vietu, veido attiecības, kļūdās, pieķeras, zaudē un atceras. Tāpat kā tekstils veidojas no atsevišķiem pavedieniem un to savienojumiem, arī cilvēka dzīves trajektoriju veido attiecības un notikumi, kuru atstātās pēdas saglabājas.
Izstādē piedalās Ella Bogustova, Anastasija Hodarenoka, Anda Armanda Muceniece, Ilze Rukšāne, Kate Putniņa, Lienīte Slišāne, Reina Semule, Evija Stukle-Zuitiņa, Monta Beca un Annele Slišāne.
Norises vieta: Nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte”, 2.stāva zālē, Akas laukums 1, Upīte, Šķilbēnu pagasts, Balvu novads
Izstāde: Cilvēka trajektorijas
Kuratore: Diāna Janušone
Kad: Atklāšana šī gada 19. septembrī pulksten 17.00 un skatāma līdz šī gada 31. decembrim
Paldies par atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fondam.