23. maijā Viļakas muzejs aicināja apmeklētājus uz īpašu Muzeju nakts pasākumu ''Stāsti, ko glabā klusums'', kurā vēsture kļuva dzīva caur priekšmetu stāstiem, atmiņām un cilvēku piedzīvoto. Vakara gaitā muzejs pārvērtās par vietu, kur pagātne satikās ar tagadni, ļaujot ikvienam ielūkoties Viļakas un tās apkārtnes vēsturē. Muzeju nakts pagāja satraukuma gaismā, jo pēdējā laikā ir aktivizējies gaisa apdraudējums.
Pasākuma atklāšanā apmeklētājus sagaidīja teatrāls uzvedums Viļakas kultūras nama dramatiskā teātra izpildījumā. Vecie muzeja priekšmeti – petrolejas lampa, gludeklis, vīzes, veļas mazgājamais dēlis, vērpjamais ratiņš, klikatu kurpes, māla trauks un austais dvielis – “atdzīvojās” un paši izstāstīja savus stāstus. Katrs priekšmets kļuva par liecinieku laikam, kad cilvēku ikdiena bija daudz vienkāršāka, bet reizē arī fiziski smagāka un piepildīta ar rūpīgu darbu.
Īpašu interesi raisīja muzeja ekspozīcijās sagatavotās viktorīnas un izzinošie uzdevumi. Apmeklētāji meklēja priekšmetus pēc aprakstiem, iepazina Viļakas rūpniecības, sadzīves un kultūras vēsturi, kā arī uzzināja daudz jauna par novada cilvēkiem un viņu ikdienu dažādos laikos. Lielu atsaucību guva arī reliģijas vēstures ekspozīcija, kurā varēja iepazīt bīskapa Kazimira Duļbinska personīgās lietas, izsūtījuma stāstus un priekšmetus, kas glabā ticības un izturības liecības.
Vakara gaitā tika atklāta izstāde ''Viļakas katoļu baznīcai – 135'', kas apmeklētājiem ļāva ieskatīties baznīcas un draudzes vēsturē, tās nozīmē vietējās kopienas dzīvē un kultūras mantojumā.
Muzeju nakts laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī dabai un putnu pasaulei. Ekspozīcijā ar Eduarda Spravnika Latvijas putnu olu kolekciju apmeklētāji piedalījās izzinošā spēlē, atpazīstot putnus pēc aprakstiem un interesantiem faktiem.
Vakara gaitā bija iespēja piedalīties radošās aktivitātēs: krāsošanā ar spīdumiem, papīra masku gatavošanā, rakstīšanā ar dažādiem rakstāmpiederumiem un rīkiem, kā arī radošās aktivitātēs ar papīra locīšanu.
Vakars aizritēja sirsnīgā, izzinošā un ģimeniskā atmosfērā. Ikvienam bija iespēja nogaršot fantastisko Aigas Smuškovas gatavoto tomātu zupu. Muzeju nakts vēlreiz apliecināja, ka muzejs nav tikai vieta, kur glabā senus priekšmetus – tas ir stāstu, atmiņu un cilvēku dzīves pieredzes glabātājs. Katrs priekšmets, fotogrāfija vai dokuments sevī nes daļu no Viļakas vēstures, ko svarīgi saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm.