Vecas, divstāvu koka ēkas fasāde zaļā krāsā. Ēka ir pussagruvusi un pamesta, tās pirma stāva logi un durvis ir aizdēļoti ar koka plāksnēm, bet uz jumta redzami skursteņi un ugunsgrēka vai bojājumu pēdas.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Balvu muižas kalpu mājas jeb tā dēvētās Zaļās mājas, kas atrodas Brīvības ielā 45, Balvos, kļuvusi par būtisku pašvaldības darba kārtības jautājumu. Ēkas tehniskais stāvoklis rada nopietnus drošības riskus, un kopš 2026. gada 31. jūlija tās ekspluatācija ir aizliegta.

Vienlaikus ēkā ir 28 dzīvokļu īpašumi, no tiem 6 dzīvokļi jeb aptuveni 21,4% ir Balvu novada pašvaldības īpašumā, savukārt 22 dzīvokļi jeb aptuveni 78,6% pieder fiziskām personām. Situāciju ar ēku būtiski sarežģī lielais atsevišķo dzīvokļu īpašnieku skaits, jo jebkādu nozīmīgu lēmumu pieņemšana un ēkas kopīpašuma sakārtošana ir cieši saistīta ar visu dzīvokļu īpašnieku iesaisti un finansējuma nodrošināšanu. Līdz šim ēkas kopējai apsaimniekošanai un tehniskajam stāvoklim nav pievērsta pietiekama uzmanība. Lielais īpašnieku skaits būtiski apgrūtina savstarpēji saskaņotu lēmumu pieņemšanu par ēkas apsaimniekošanu, drošības pasākumiem, remontdarbiem un ēkas turpmāko likteni.

Lai rastu iespējami efektīvāku risinājumu Zaļās mājas turpmākajai izmantošanai, Balvu novada pašvaldība dzīvokļu īpašniekiem ir piedāvājusi iespēju dāvināt savus dzīvokļu īpašumus pašvaldībai. Šāda risinājuma mērķis būtu pakāpeniski palielināt pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu skaitu, lai ēkas kopīpašnieku lēmumu pieņemšanā pašvaldībai būtu iespējams iegūt 50% + 1 balsi.

Pašvaldības mērķis, iegūstot vairākuma balsi, nav pārņemt ēku tikai formāli, bet gan radīt iespēju pieņemt un īstenot lēmumus par ēkas turpmāko rīcību, īpaši situācijā, kad ēkas ekspluatācija ir aizliegta un tās tehniskais stāvoklis rada būtiskus drošības riskus. Vairākuma iegūšana ļautu pašvaldībai būtiski aktīvāk koordinēt nepieciešamos pasākumus, tostarp lemt par ēkas tehnisko izpēti, konservāciju, pārbūvi vai citu risinājumu. Vienlaikus tas dotu iespēju daudz mērķtiecīgāk risināt arī jautājumu par ēkas turpmāko izmantošanu Balvu muižas kompleksa attīstības kontekstā.

Pašvaldība apzinās, ka dāvinājumu pieņemšana pati par sevi neatrisinās visus ar ēku saistītos jautājumus, tomēr vairākuma iegūšana būtu būtisks instruments, lai izkļūtu no pašreizējās sadrumstalotās īpašumstruktūras un virzītos uz konkrētu, drošu un ilgtermiņā pamatotu risinājumu.

Pašvaldības centienus palielināt tai piederošo dzīvokļu skaitu apgrūtina arī zemesgrāmatā reģistrētie apgrūtinājumi un mirušie īpašnieki, kam nav uzsāktas mantojuma lietas.  Atsevišķu dzīvokļu īpašumu gadījumā tie ierobežo iespēju īpašniekam brīvi rīkoties ar īpašumu, tostarp to nodot pašvaldībai, tādēļ īpašumtiesību pārņemšanas process nav vienkāršs un ir vērtējams katrā gadījumā atsevišķi.

Pieļaujam , ka ēkā ir īpašnieki, kas īsti pat nezin, kur atrodas īpašums  un kāds ir tā patreizējais stāvoklis. Pēdējo gadu laikā ēku apdzīvoja sociālā riska grupām piederīgi iedzīvotāji. Tas ir novedis līdz trīs ugunsgrēkiem, kas papildus aktualizējuši jautājumu par ēkas drošību un turpmāku izmantošanu.

Nolūkā nodrošināt Balvu novada iedzīvotājiem un tās viesiem drošu un sakārtotu vidi, kā arī panākt, sagruvušu, cilvēku drošību apdraudošu vai vidi degradējošu būvju sakārtošanu vai nojaukšanu, Balvu novada pašvaldības dome cita starpā risina arī jautājumus par novadā esošo nekustamo īpašumu sakārtošanu un uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Balvu novada Būvvalde ir veikusi ēkas izvērtēšanu. Pamatojoties uz Būvvaldes Atzinumu un pieņemto Lēmumu, ēkas ekspluatācija ir aizliegta no 2026. gada 31. jūlija - visiem iedzīvotājiem no tās ir jāizvācas, kā arī īpašniekiem jānodrošina, lai tajā neviens nevar iekļūt. Sakarā ar to, ka ēka ir bīstama tā jānojauc vai jāatjauno.

  1. Atzinumu par būves pārbaudi Nr. BIS-BV-19.9-2026-3001 (3.9/26/93)”: “2026.gada 29. jūnijā tika apsekota daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Brīvības ielā 45, Balvi, Balvu novads, LV-4501 ar kadastra Nr 38010030499001, lietošanas veids pēc klasifikācijas koda 1122 (triju un vairāk dzīvokļu māja ), kas arī ir Reģiona nozīmes kultūras piemineklis un Valsts aizsargājams kultūras piemineklis (vēsturiskais VAN KVO/ Sistēmas ID 2834). Apsekošanā piedalījās Balvu novada būvvaldes vadītāja Agnese Bleidere, būvvaldes vadītāja vietnieks Gatis Rundzāns un būvinspektors Andrejs Stepāns (Nr149) .Ārējā vizuālā apskatē konstatēts, ka ēkai ielas pusē aptuveni trešdaļā platības ilgstoši nav jumta seguma (ko apliecina arī atzinums par būves pārbaudi BIS-BV-19.9-2024-4067 no 12.09.2024), kā rezultātā nesošās konstrukcijas (ārsienas , pārsegumi un jumta konstrukcijas ) ir neatgriezeniski bojātas. Vizuāli arī konstatēts, ka ēka ir degusi no iekšpagalma puses . Par šo faktu Balvu būvvaldē 29.06.2026 ir saņemts VUGD ugunsgrēka akts VEK280626_02208 , ka 28.06.2026 ēkā Brīvības ielā 45, Balvi, Balvu novads ar kadastra Nr 38010030499001 ir konstatēta degšana jumta konstrukcijās un bēniņos 130 m2 platībā, ārsienās 15 m2 platībā, istabā otrajā stāvā 15 m2 platībā. Ņemot vērā augšminētos faktus Balvu novada būvvalde secina, ka ēkai, kad Nr 38010030499001 ir būtiski bojātas nesošās konstrukcijas ( ārsienas, pārsegumi, jumta konstrukcijas ) un ir būtiska iespējamība nesošo konstrukciju iebrukšanai, tātad ēka neatbilst Būvniecības likuma 9. panta prasībām būve projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstoši tās lietošanas veidam, turklāt tā, lai nodrošinātu tās atbilstību šādām būtiskām prasībām 1) mehāniskā stiprība un stabilitāte. Savukārt Būvniecības likuma 21.panta 4. daļa nosaka, ka būves un tās elementu uzturēšanu atbilstoši izvirzītajām prasībām visā tās ekspluatācijas laikā ir atbildīgs īpašnieks;

PĀRBAUDES REZULTĀTI Faktu konstatācija:

  1. Pamatojoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto informāciju, konstatēts, ka ugunsgrēka laikā dega divstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas daļa ar kopējo degšanas platību 130 mZ. Ugunsgrēkā dega ēkas jumta konstrukcijas un bēniņu pārsegums 100 mZ platībā, ārsiena 15 mZ platībā,  arī viena telpa ēkas otrajā stāvā 15 mZ platībā.
  2. Balvu novada būvvalde 2026. gada 29. jūnijā veica būves apsekošanu, kuras laikā tika konstatēts, ka ugunsgrēkā būtiski bojātas ēkas nesošās koka konstrukcijas, jumta konstrukcijas un bēniņu daļa. Ugunsgrēka dzēšanas laikā konstrukcijas tika pakļautas ievērojamai mitruma iedarbībai, kas papildus negatīvi ietekmē koka konstrukciju tehnisko stāvokli.
  3. Apsekošanas laikā tika konstatēts arī, ka būve, Brīvības ielā 45, Balvos, LV-4501 (Kad. apz. 38010030499001), ir cietusi ugunsgrēkā jau iepriekš. Iepriekšējo bojājumu rezultātā atsevišķas konstrukcijas ilgstoši bijušas pakļautas atmosfēras nokrišņu un citu klimatisko apstākļu iedarbībai, kas veicinājusi to tehniskā stāvokļa turpmāku pasliktināšanos.
  4. Izvērtējot ugunsgrēka radītos bojājumus, iepriekšējo ugunsgrēku sekas un būves tehnisko stāvokli kopumā, būvvalde secina, ka būves nesošo konstrukciju nestspēja un stabilitāte ir būtiski samazinājusies un kļuvusi bīstama.
  5. Lēmumu 01.07.2026 Nr.BIS-BV-5.62-2026-10854:

''lēmums aizliegt būves ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai Balvu novada būvvalde izvērtēja atzinumu par būves pārbaudi BIS-BV-19.9 -2026-3001 , un pamatojoties uz Būvniecības likuma 21.panta 7. daļu būvinspektors nolēma: 

1. Aizliegt tālāko būves, ar kadastra Nr 38010030499001, Brīvības iela 45, Balvi, Balvu novads, ekspluatāciju no šā lēmuma paziņošanas dienas līdz pilnībā novērsti administratīvajā aktā konstatētie bīstamības apstākļi un Būvvlde ir pieņēmusi lēmumu par ekspluatācijas aizlieguma atcelšanu. 

2. Uzdot būves īpašniekiem:

 2.1. nekavējoties pārtraukt būves ekspluatāciju; 

2.2. nodrošināt, ka netiek pieļauta personu uzturēšanās būvē; 

2.3. veikt nepieciešamos pasākumus būves radītās bīstamībs novēršanai; 

3. Uzdot būves īpašniekam nekavējoties nodrošināt būves un tās teritorijas norobežošanu un izvietot brīdinājuma zīmes, ja tas nepieciešams personu drošībai. Lietas numurs: BIS-BL-819166-20797 Dokumenta numurs: BIS-BV-5.62-2026-10854 

 4. Brīdināt, ka šā administratīvā akta nepildīšanas gadījumā var tikt piemēroti normatīvajos aktos paredzētie piespiedu izpildes līdzekļi un citas tiesiskās sekas.

 5. Šis administratīvais akts ir izpildāms nekavējoties. 

6. Administratīvo aktu viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Administratīvā aka pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 

Lēmuma izpildes termiņš 31.07.2026

Ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašnieki nesadarbojas ar Būvvaldi Ēkas sakārtošanas jautājumos, kā arī netiek sniegti nekāda veida skaidrojumu par esošās situācijas risinājumiem, Balvu novada pašvaldība turpinās pieņemt lēmumus saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu:

  • pamatojoties uz BALVU APVIENĪBAS PĀRVALDES NOLIKUMU, kur noteiktas funkcijas un uzdevumi (9.11. organizē Balvu pārvaldes pārziņā nodotās kustamās un nekustamās mantas apsaimniekošanu; 9.12. organizē un nodrošina Pašvaldības īpašumā/valdījumā esošo dzīvojamo māju un dzīvokļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, organizē un koordinē privatizēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jautājumus) ir veikta mājas logu un durvju norobežošana/aiztaisīšana ar plāksnēm;
  •  atbilstoši Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktam pašvaldība pieņem lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai tās bojā ainavu;
  •  atbilstoši Civillikuma 1084.panta pirmajā un  trešajā daļā noteiktajam regulējumam katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņam, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. Ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji attiecīgās varas pieprasījumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķina;

  • savukārt Būvniecības likuma 21.panta devītā daļa nosaka, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc. Šā lēmuma izpildi nodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Papildus minētajam atbilstoši Būvniecības likuma 21.panta desmitajā daļā paredzētajam regulējumam minētais lēmums izpildāms nekavējoties. Šī lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Turklāt, ja lēmums netiek pildīts, iestāde var nodrošināt tā izpildi, piemērojot aizvietotāj izpildi un citus Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus,

  • konstatējot, ka būve sava tehniskā stāvokļa dēļ ir kļuvusi bīstama, pašvaldībai ir jāreaģē un jāpieņem lēmums, ar kuru būves īpašniekam tiek uzdots būves sakārtot (sliktākajā gadījumā – nojaukt). Pienākums valsts pārvaldei, tostarp pašvaldībai, novērst apdraudējumu, izriet no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz dzīvību un veselību. Kā redzams, atbilstoši normām ne lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, ne arī tā tūlītēja neizpildīšana no būves īpašnieka puses nevar būt šķērslis īpašuma sakārtošanai, lai novērstu apdraudējumu  (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 3.maija lēmumu lietā Nr.A420358614 (SKA-849/2016));

  • Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 158.punkts nosaka, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9.pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti, vai arī  būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu). Papildus minētajam 159.punktā noteikts, ka pašvaldība nosaka pienākumu būves īpašniekam sakārtot būvi, veikt būves konservāciju vai nojaukt, lai tā neradītu bīstamību, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama, kā arī sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu. Minētās normas ir vērstas nevis uz tās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, kuras īpašumu apgrūtina vai kaut kādā veidā skar attiecīgās būves, bet aizsargā plašāku personu loku un būtībā ir vērstas uz visas sabiedrības interešu aizsardzību;

  • Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 16.punktā noteikts, ka pašvaldības viena no autonomajām funkcijām ir nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu;

  • balvu novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu;

  • Balvu novada pašvaldības domes 2022.gada 27. janvāra saistošo noteikumu Nr.26 “Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Balvu novadā” 4.punkts paredz, ka ar pašvaldības lēmumu atzītu vidi degradējošu būvi apliek ar nekustamā īpašuma nodokli, piemērojot nodokļa likmi 3 % apmērā no lielākās kadastrālās vērtības (vidi degradējošās būves kadastrālās vērtības vai tai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības).

Īpašumu pārvaldības nodaļas vadītāja ir nosūtījusi vēstuli Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei ar lūgumu sniegt atzinumu par reģiona nozīmes kultūras pieminekļa Nr.2834 Balvu muižas apbūve sastāvā  esošās kalpu mājas (daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Brīvības ielā 45, Balvi, Balvu novads, LV-4501 ar kadastra apzīmējums 38010030499001) šobrīd esošo vēsturisko vērtību pēc ugunsgrēka 2026.gada 28.jūnijā un turpmāko rīcību - iespēju ēku nojaukt., jo pašvaldības skatījumā kultūras piemineklis ir būtiski zaudējis savu nozīmi, atjaunošanas darbi prasīs lielu finansiālu ieguldījumu un apgrūtinājums ir ēkas piederības statuss, kur lielākā daļa dzīvokļu pieder fiziskām personām. Šobrīd atbilde vēl nav saņemta.

Par ēkas vērtību un iespējamo nākotni

Balvu muižas kalpu māja vēsturiski ir bijusi daļa no Balvu muižas apbūves kompleksa. 2025. gadā ēkai tika veikta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, kurā secināts, ka ēkas vēsturiski saglabājusies substance ir ļoti zema un galvenokārt saglabājusies tikai daļa nesošo konstrukciju. Vienlaikus izpētē norādīts, ka ēkas nozīmīgums muižas kompleksa kontekstā joprojām saglabājas tās apjomā, mērogā, siluetā un vēsturiskajā atrašanās vietā.

Pašvaldības skatījumā šobrīd būtiskākais jautājums ir nevis ēkas saglabāšana par katru cenu, bet gan droša un ilgtspējīga risinājuma atrašana, ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli, īpašnieku struktūru, nepieciešamo ieguldījumu apjomu un ēkas faktisko izmantošanas potenciālu.

No praktiskā viedokļa par vienu no būtiskākajām saglabājamajām ēkas daļām šobrīd uzskatāms pazemes pagrabs, kura tālāka izmantošana vai integrēšana muižas teritorijas attīstībā būtu vērtējama atsevišķi.

Ņemot vērā, ka pašvaldībai pieder tikai neliela daļa no 28 dzīvokļu īpašumiem, pašvaldība viena pati nevar pieņemt lēmumu par visas ēkas nākotni vai uzņemties visu nepieciešamo izmaksu segšanu. Vienlaikus, ņemot vērā ēkas atrašanās vietu Balvu muižas kompleksā, tās vēsturisko kontekstu un drošības aspektus, pašvaldībai ir jāiesaistās risinājuma meklēšanā.

Iespējamais turpmākās rīcības modelis

Pašvaldības redzējumā turpmāk nepieciešams:

  1. nodrošināt, lai ēka netiktu ekspluatēta līdz brīdim, kad ir novērsti Būvvaldes konstatētie apdraudējumi;

  2. apzināt visus dzīvokļu īpašniekus un viņu iespējas un gatavību iesaistīties ēkas turpmākā risinājuma izveidē;

  3. izvērtēt ēkas tehnisko, ekonomisko un juridisko situāciju kopumā, tostarp nepieciešamo ieguldījumu apjomu ēkas pilnvērtīgai atjaunošanai;

  4. salīdzināt ēkas atjaunošanas izmaksas ar tās turpmākās izmantošanas iespējām un ieguvumiem;

  5. atsevišķi izvērtēt iespēju saglabāt vai izmantot vēsturiski nozīmīgākās ēkas daļas, tostarp pazemes pagrabu, vienlaikus domājot par muižas kompleksa kopējo attīstību;

  6. ja ēkas atjaunošana tehniski un ekonomiski nav pamatota, izvērtēt citus risinājumus, tostarp ēkas pārbūvi vai demontāžu, ievērojot kultūras mantojuma aizsardzības un būvniecības prasības.

Pašvaldības mērķis nav saglabāt bīstamu un faktiski neizmantojamu ēku tikai tās vēsturiskā nosaukuma dēļ. Būtiski ir rast tādu risinājumu, kas ilgtermiņā novērstu atkārtotus drošības riskus un ugunsgrēku iespējamību, vienlaikus sakārtojot šo Balvu pilsētas daļu un neradot pašvaldībai nesamērīgu finansiālo slogu.

Pašvaldība šobrīd šo situāciju vērtē kā kompleksu īpašuma, drošības un pilsētvides jautājumu, un turpmākā rīcība būs atkarīga arī no ēkas īpašnieku iesaistes, tehniskā un ekonomiskā izvērtējuma, kā arī no iespējamā risinājuma atbilstības kultūrvēsturiskā kompleksa attīstības iecerei.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Pašvaldība