Darba vizītē 26. jūnijā Balvu novadā viesojās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars, lai kopā ar pašvaldības vadību un uzņēmējiem pārrunātu Austrumu pierobežas attīstības un drošības jautājumus. Vizītes laikā gūtās atziņas tiks apkopotas un virzītas izskatīšanai Ministru kabineta izbraukuma sēdē 27. jūnijā Lūznavā, lai sagatavotu konkrētus risinājumus un iekļautu nepieciešamos pasākumus topošajā Latgales attīstības plānā.
Vizītes laikā ministrs informēja, ka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija papildu novirza vairāk nekā 2 miljonus eiro uzņēmējdarbības veicināšanai Austrumu pierobežas pašvaldībās. Savukārt kopējais finansējums Rīcības plānam Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam palielināts par 36 miljoniem eiro.
''Es redzu sociālekonomisko situāciju Latgalē. Ja pēdējā desmitgadē iedzīvotāju skaits Latvijā kopumā samazinājies vidēji par 5,4 %, tad Latgalē samazinājums sasniedzis 13,6 %, un līdz ar kara sākumu šī tendence vēl vairāk pastiprinājusies. Kamēr vidējie ienākumi valstī pieaug, Latgalē tie joprojām būtiski atpaliek – vidējā darba samaksa reģionā ir aptuveni par 600 eiro mazāka nekā valstī vidēji. Arī bezdarba līmenis šeit ir gandrīz divreiz augstāks nekā vidēji Latvijā. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un ar to saistītie drošības riski ir radījuši papildu izaicinājumus Austrumu pierobežai, kas būtiski ietekmē reģiona konkurētspēju salīdzinājumā ar Pierīgu. Šie rādītāji skaidri parāda, ka reģionam nepieciešama mērķtiecīga valsts rīcība,'' norādīja E. Tavars.
Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks sarunā akcentēja nepieciešamību valsts līmenī izvērtēt, vai vienoti nosacījumi visām pašvaldībām - neatkarīgi no to attīstības līmeņa un ģeogrāfiskās situācijas - ir taisnīgi. Austrumu pierobežas pašvaldībām nepieciešama atšķirīga, situācijai atbilstoša pieeja, kas ņem vērā to specifiskos izaicinājumus.
''Pēc izglītības iegūšanas tikai neliela daļa jauniešu – apmēram 7-8 % – atgriežas dzīvot un strādāt pierobežā. Tie ir cilvēki, kuri veido ģimenes un maksā nodokļus, kas nonāk pašvaldību budžetos. Lielākā daļa jauno speciālistu izvēlas dzīvi un darbu lielākajās Pierīgas pilsētās, kas tādējādi gūst labumu no cilvēkresursiem, kuru izglītībā un attīstībā ieguldījušas arī pierobežas pašvaldības. Šādā veidā pašvaldības faktiski nesaņem pilnvērtīgu atdevi no ieguldījumiem, kas veikti jauniešu izglītībā un attīstībā. Vienlaikus pašvaldību izdevumi sociālajai aizsardzībai pieaug, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi samazinās,'' uzsvēra J. Trupovnieks.
Ne mazāk būtiska sarunas daļa bija veltīta Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojektam, par kuru 27. jūnijā Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītāji diskutēs arī ar finanšu ministru Māri Kučinski. Balvu novada pašvaldības vadība uzsvēra, ka ilgtspējīga reģionu attīstība nav iespējama bez stabila un prognozējama finansējuma modeļa, kas ņem vērā arī pierobežas pašvaldību specifiku un izaicinājumus. ''Jāpieņem stratēģisks lēmums - vai mēs virzāmies uz pilnīgu depopulāciju pierobežā vai mērķtiecīgi nodrošinām tās saglabāšanu un attīstību kā apdzīvotu un dzīvotspējīgu reģionu,'' uzsvēra domes priekšsēdētājs.
Diskusijā tika pievērsta uzmanība arī uzņēmējdarbības atbalsta programmām. Pašvaldības vadība norādīja, ka atsevišķos projektos noteiktie sasniedzamie rādītāji, īpaši attiecībā uz jaunu darba vietu radīšanu un investīciju apjomu, ne vienmēr ir samērojami ar Austrumu pierobežas pašvaldību demogrāfisko un ekonomisko situāciju, tādējādi radot riskus projektu sekmīgai īstenošanai.
''Braucot cauri mūsu pierobežai, mēs redzēsim gan labus attīstības piemērus, gan vietas, kas ir tuvu izmiršanai. Tas skaidri parāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš mazo uzņēmumu atbalstam un uzņēmējdarbības vides stiprināšanai reģionā. Viens no iespējamiem risinājumiem ir atbalsts energoietilpīgiem uzņēmumiem, tostarp izvērtējot iespējas daļēji subsidēt elektroenerģijas izmaksas, tādējādi veicinot jaunu investīciju piesaisti un ražošanas attīstību,'' sacīja J. Trupovnieks.
Edgars Tavars uzsvēra, ka darba vietu radīšanai reģionos būtiska nozīme ir nodokļu politikai, īpaši izvērtējot darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas iespējas, kas ir īpaši nozīmīgi Latgales un pierobežas attīstības kontekstā.
Pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Inta Kaļva norādīja, ka Austrumu pierobežas definēšana gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī joprojām nav pietiekami vienota un konsekventa. Viņa akcentēja arī ikdienas izaicinājumus infrastruktūras un pakalpojumu pieejamībā: ''Balvu novadā joprojām aktuāli ir transporta savienojamības jautājumi – dzelzceļa nav, sabiedriskā transporta pieejamība ne vienmēr atbilst iedzīvotāju vajadzībām. Tāpat saskaramies ar interneta pārklājuma un mobilo sakaru problēmām, kas ietekmē gan iedzīvotāju ikdienu, gan uzņēmējdarbības attīstību''.
Vizītes laikā ministrs iepazinās arī ar civilās aizsardzības infrastruktūru, apmeklējot patvertnes un Austrumu pierobežas robežkontroles punktus Vientuļos un Šķilbēnos. Darba kārtībā bija arī vizīte zemnieku saimniecībā ''Kotiņi'', kur tika pārrunāti lauksaimnieku aktuālie izaicinājumi un nozares attīstības iespējas. Tāpat ministrs apmeklēja Balvu novada kūdras pārstrādes uzņēmumu un Rekavas dzirnavas, lai klātienē iepazītos ar uzņēmēju pieredzi, darbības specifiku un attīstības vajadzībām.