Iepazīsties ar 2025.gada plenēra dalībnieku dzīves stāstiem

Jelena vienmēr ir bijusi māksliniece. Pat bērnudārzā jau esot zīmējusi un tas esot ļoti paticis. Patīk gleznot ainavu. Visvairāk, gleznojot ainavas, izmanto dzelteno krāsu. Tā ir Jelenas mīļākā krāsa. Elenas tēvs arī esot gleznojis un bērnībā pamācījis meiteni kā gleznot. Tā arī Jelena kļuva par nopietnu mākslinieci. Šobrīd strādā skolas bibliotēkā, kur organizē arī radošās nodarbības, vakaros ir laiks gleznot savā studijā.  

Esot ļoti grūti ir atrast modeļus. Jelenai ir draugi, kuri piekrīt kļūt par modeļiem. Lielākoties Jelena, aicinot kādu par modeli, viņu fotogrāfē vismaz 100 foto un dažādās pozīcijas. Jo mūsdienās ir grūti atrast modeli, kurš būtu gatavs pozēt vairākas stundas. Tad cilvēku pozas (aktus) - Jelena glezno pēc fotogrāfijām. Jelena glezno arī mitoloģiju un slāvu dievus. Ir bijušas 16 personālizstādes gan Serbijā, gan citās valstīs. Serbijā pilsētā Vršac, kur dzīvo (Elenas pilsētā) ir skaistas ainavas. Dodoties izbraukumos pa Balvu novadu, Šķilbēnu pagasta lauku ceļos Jelena sajutās kā mājās, jo saskatīja līdzīgas lauku ainavas. Jelenai ļoti patīk Latvijas daba, jo nav tik karsti kā jūlijā ir Serbijā un ļoti patīk vērot Latvijas dabas parādības kā miglu, saullēktu, sauli starp mākoņiem, rasu, lietu un pērkona negaisu.

Baiba ģimenē ir pirmā māksliniece. Viņas dzīve ir iedalīta desmitgadēs: 10 gadus bija pasniedzēja studentiem Daugavpilī, 10 gadus strādāja Rotko muzejā. Šobrīd strādā Saules skolā ar vidusskolas posma skolēniem. Baiba ir sapratusi, ka tomēr viņas aicinājums ir būt skolotājai un ir tik ierasti, ka vasarā skolotājiem vienmēr ir atvaļinājums.
Baiba visvairāk glezno ar ūdenskrāsām, glezno arī ar akrilu. Ir jāapgūst gleznošanas tehnikas. Ir atšķirīgi vai glezno ar ūdenskrāsām uz papīra, vai glezno uz canvas auduma. Pludināšanu veic tikai ar ūdeni. Patīk piedalīties un gleznot plenēros, jo nav jādara ikdienas darbi. Var ļauties iedvesmai un gūt iedvesmu arī no pārējiem māksliniekiem. Lietuviešu kolēģi saka, ka skaistākās gleznas Baiba uzgleznojot tieši Lietuvas plenēru laikā. Ērtākais izmērs ir 1.0 x 0.70 metri vai 1.0 x 1.0 m. Ar lielākiem izmēriem ir grūti nodrošināt pludināšanu. Patīk gleznot mežu. “Vajag mācēties apstāties laikā, jo klājot daudz slāņus un gaidot, kamēr nožūst, dažreiz gleznu pat sabojā, ja uzklāj par daudz slāņu. Ja kas neizdodas, vienmēr ir jāsāk no jauna,” piepilda Baiba. Viņa ir arī izdomājusi gleznas slāņus piefiksēt foto, lai analizētu gleznas slāņus.

Ķīnietis ir jaunākais šī plenēra dalībnieks. Atgriežoties mājās, viņam vēl līdz augusta beigām būs jāsagatavo diplomdarbs. Šī ir Ziyi pirmā viesošanās reize Latvijā un pirmā pieredze dalībā starptautiskā plenērā. Viņš ir studējis Ķīnas mākslas akadēmijā, studiju apmaiņā bijis Parīzē, Francijā, un pagājušajā gadā studējis Baltimorā, Amerikas Savienotajās valstīs. Jaunajam māksliniekiem nepietiek laika, lai gleznotu tikai dabā. Atrodoties dabā veido skices un uzņem fotogrāfiju. Gleznu uzglezno un detaļas uzglezno telpās. Bet, protams, gribētos vairāk gleznot dabā, ne tikai, lai redzētu ainavu, bet arī, lai sajustu ārtelpas smaržu, sauli un vēju. Ziyi ir guvis interesantu pieredzi gleznojot, novērot kādās krāsās ir māju jumti: zili un pelēki Parīzē, sarkani Itālijā. Visvairāk strādā ar eļļas krāsām. Regulāri mēdz uzgleznot tādas ainavas, kurās tiek izmantotas tikai dažas krāsas, piemēram, zila, zaļa un pelēka. Ziyi ir pirmais mākslinieks ģimenē. Esot studentu apmaiņā Parīzē, daudz laika veltījis mākslas darbu izpētē muzejos. Ir bijušas daudzas personālizstādes dzimtajā pilsētā Xiamen (Ķīna) un pilsētā Hangzhou (Kīnā), kur dzīvo un studē šobrīd.  Ziyi Huang darbi bijuši apskatāmi kopējās izstādēs Lielbritānijā, Francijā, Itālijā, Kanādā un Japānā. 

Valentinas dzimtā pilsētā ir Kauņa, mākslas skolu ir pabeidzis Kauņā un mākslu studējis arī Viļņā. Kopš 1999.gada Valentinas ir Lietuvas mākslinieku apvienības biedrs. Darbaholiķis. Mīl strādāt tikai dabā. Patīk gleznot arī ziemā, protams, ja ir ļoti lieli mīnus grādi, tad nav iespējams gleznot. Vēlas gleznot visu dienu, var piemirst pat par ēdienreizēm plenēru laikā, jo gleznošana ir daudz svarīgāka nekā ēšana. Patīk piedalīties plenēros, jo satiekoties ar radošiem cilvēkiem, arī pašam radošais gars atraisās dubultīgi. Vismaz 100 gleznas uzglezno gada, bet iespējams pat vairāk, jo kas gan tās var saskaitīt. “Nepieciešama laba kompāniju un iedvesma, lai gleznotu. Esmu reti apmierināts ar saviem darbiem, jo liekas, ka vēl taču var kaut ko uzlabot. Vairāk patīk strādāt ar eļļas krāsām, jo tās  lēnāk žūst un ir iespējams padomāt, ko darīt tā. Akrils žūst ātri un maz ir laika pārdomām,” atklāja Valentinas Varnas. Patīk gleznot ainavu, gan lauku, gan pilsētas, reizēm glezno arī portretus. Bijušas daudz izstādes Latvijā un Lietuvā. Piedalījies arī kopizstādēs Igaunijā, Polijā, Ukrainā, Ungārijā, Gruzijā, Itālijā un Francijā. 

Ernesto ir dzimis Austrumvācijā, pavadījis laimīgu bērnību, beidzis biznesa studijas, daudzus gadus strādāja kā projektu vadītājs starptautiskās kompānijās Vācijā, arī Francijā un Anglijā. Tad sapratis, ka vēlas mainīt savu dzīvi. Sāka gleznot un saprata, ka tas viņam patīk, ja vēl ir pircēji, kuri iegādājās viņa gleznas, kāpēc gan neturpināt gleznot? Jo sapratis, ja neveiksies, tad atgriezties biroja darbā kā projekta vadītājs varēs vienmēr. Daudzi, protams, brīnījās par viņa lēmumu pamest labi apmaksātu darbu. Bet ir jādzīvo sava dzīve, nevis citu dzīves. Tā jau kopš 2015.gada turpina gleznot un studēt glezniecību Florencē, Itālijā, un Gēteborgā, Zviedrijā. Ernesto pateicās saviem skolotājiem par iegūtajām zināšanām. Ernesto ar savu piemēru māca nebaidīties un sekot saviem sapņiem. Patīk gleznot ar eļļas krāsām, ūdenskrāsām. Patīk gleznot dabas ainavas un pilsētas ainavas. Brīvi pārvalda vācu, angļu, franču un spāņu valodas.  Ernesto darbi atspoguļo viņa bagāto un daudzveidīgo pieredzi, apvienojot tehnisko  precizitāti ar zinātkāri jauniem izaicinājumiem. Būdams profesionāls tēlotājmākslinieks, savos darbos viņš bieži pievēršas tēmām, ko iedvesmojis viņa daudzkultūru ceļojums, demonstrējot unikālu tradīciju un inovāciju sintēzi.

Indietis mākslas izglītību ir ieguvis Mumbai, Indijā. Ir studējis Camberwell mākslas koledžā Londonā un Florences mākslas akadēmijā. Mākslinieks rezidencēs ir bijis Islandē, Somijā un Šveicē. Gleznojot indietim svarīgi ir parādīt dabas harmoniju ar cilvēkiem, kā cilvēks interpretē dabu. Interesanti viņam ir gleznot dabas varenību fonā un priekšplānā cilvēka vai cilvēku portretus. Patīk gleznot gan dabas ainavas, gan pilsētas ainavas. Interesanti esot gleznot ziemas sezonā, jo tā viņam bija jauna pieredze. Interesē gleznot Alpus un Himalajus, tiem ģeogrāfija ir līdzīga, bet atšķiras kultūra un kādas tautas dzīvo kalnos un kalnu pakājē. Globālās sasilšanas rezultātā mainās šo kalnu skati. “Esmu ievērojis, ka Indijā, ja cilvēks ignorē mākslu, tad viņš ignorē arī dabu. Ja patīk un uzrunā māksla, tad rūpēsies arī par dabu,” savu pieredzi pastāstīja  Devdatta Padekar. Viņa vecāki arī ir mākslinieki, bet glezno citos stilos un darbojas citos mākslas žanros. Devdatta ir vienīgais bērns ģimenē, jau skolas laikā sāka piedalīties skolas mākslas konkursos. Un sapratis, ka viņam ir jākļūst par mākslinieku, tāpat kā viņa vecākiem. Personālizstādes ir bijušas Indijā, Itālijā un Šveicē.