1941.gada 14.jūnija deportācijas bija milzīga psiholoģiskā trauma visai sabiedrībai. No Abrenes apriņķa tika izsūtīti 445 cilvēki (235 vīrieši un 210 sievietes). Lielākā daļa izsūtīto no Viļakas un Viļakas pagasta bija virsnieki no 24.teritoriālā strēlnieku korpusa kuriem Viļakā bija mācību nometne. Izsūtīti tika mežniecības darbinieki, skolotāji, sabiedriskie darbinieki, ciema vecākie, ciema sekretāri, miertiesneši utt. 68% vīriešu atradās Krasnojarskas apgabala Noriļļagā (būvēja metalurģisko kombinātu, strādāja vara un niķeļa rūdās).32% vīriešu atradās Sverdlovskas apgabala Sevurallagā (strādāja meža cirtēs). Aresti un deportācijas turpinājās arī vēlāk, 23.jūnijā arestēja četrus Vecumu stacijas dzelzceļniekus: viņi nonāca Vologdas cietuma nr.1.
14.jūnijā notika piemiņas brīdis pie bijušajām Žīguru un Vecumu dzelzceļa stacijām, pie izsūtīta St.Cunska mājām Borisovā, kā arī piemiņas plāksnes izsūtītajiem meža darbiniekiem Viļakā. Bijušajā Žīguru dzelzceļa stacijā par vēstures notikumiem stāstīja novadpētniece, skolotāja Maruta Brokāne. Pie izsūsūtītā St.Cunska mājām Borisovā par Cunska ģimeni atmiņās dalījās Viļakas kultūras nama pasākumu organizatore Iveta Gordova. Bijušajā Vecumu dzelzceļa stacijā par 1941.gada 23.jūnija notikumiem stāstīja Viļakas muzeja vadītāja Rita Gruševa. Par izsūtītajiem meža darbiniekiem un stādīto aleju pārdomās dalījās Žīguru meža muzeja vadītāja Anna Āze. Par muzikālo noformējumu rūpējās Svetlana Krasnokutska.
Mūsu pienākums ir turēt atmiņā šos notikumus, mācīt citiem, cik svarīgi ir zināt savas valsts vēsturi, jo tikai zinot vēsturi, mēs patiesi varam izprast svarīgus notikumus un to, kas notiek, ja valstī iebrūk svešs karaspēks.
14.jūnija deportācijas piemiņas pasākumos ar mums kopā šogad bija bijušā Ilūkstes apriņķa izsūtīto tuvinieki, kuri dalījās savās atmiņās un savos stāstos.