Ar Balvu novada domes 2024.gada 15.aprīļa lēmumu “Par pašvaldības budžeta izdevumu optimizācijas plāna apstiprināšanu” apstiprināts Balvu novada pašvaldības izdevumu optimizācijas plāns, kurā, lai mazinātu budžeta izdevumus 2024.gadā un izstrādātu sabalansētu 2025.gada un 2026.gada pašvaldības budžetu, ir paredzētas aktivitātes, kuru mērķis ir samazināt finanšu izdevumus.
Lai izstrādātu sabalansētu 2026.gada budžetu un būtiski samazinātu finanšu izdevumus, pašvaldībai jāīsteno neatliekami saimnieciski, organizatoriski, tehnoloģiski un līdzīga rakstura pasākumi. Finanšu izdevumu samazināšana īstenojama pārskatot iestāžu struktūru un kompetenci un amatpersonu (darbinieku) kompetenci, tajā skaitā samazinot amatpersonu (darbinieku) skaitu. Pārmaiņas veicamas arī pašvaldības administrācijas darba organizācijas un funkciju izpildes efektivitātes uzlabošanas nolūkos.
Iestāde “Balvu novada Kultūras pārvalde” tika izveidota ar 2021.gada 23.septembra lēmumu, kā iestāde, kurai bija paredzēta atbildība tikai par kultūras nozares attīstību, kultūras vērtību radīšanu un saglabāšanu, Balvu novada kultūras iestāžu pārraudzību un metodiskā atbalsta sniegšanu. Reformu rezultātā, iestāde ir papildināta ar 13 struktūrvienībām, kuras nodrošina kultūras centru funkciju izpildi attiecīgajos Balvu novada pagastos. Tādējādi “Balvu novada Kultūras pārvalde” ir izveidojusies pati par kultūras centru, kas īsteno attiecīgo funkciju kultūras jomā. Bez Kultūras pārvaldes Balvu novadā ir vēl divas kultūras iestādes, kuras nodrošina tāda paša veida funkciju izpildi kultūras jomā (tiesa – citos pagastos un abās pilsētās) - Balvu Kultūras un atpūtas centrs un Viļakas kultūras nams.
Finanšu ministrija 2025.gada 6.augustā pašvaldībām sniedza informāciju par pašvaldībās un tās padotības iestādēs nodarbināto skaitu pret deklarēto iedzīvotāju skaitu, kurā ir redzams, ka Balvu novada pašvaldības struktūrās nodarbināto skaits ir vairāk kā 9% attiecībā pret iedzīvotāju skaitu (vidēji Latvijā citās pašvaldībās ir 6%, pašvaldībās ar vismazāko nodarbināto skaitu – 2,9%), kā arī informāciju par pašvaldībās un tās padotības iestādēs nodarbināto skaitu pret darbspējīgo skaitu, kurā ir redzams, ka Balvu novada pašvaldības struktūrās nodarbināto skaits ir vairāk kā 14,1% attiecībā pret iedzīvotāju skaitu (vidēji Latvijā citās pašvaldībās ir 9,4 %, pašvaldībās ar vismazāko nodarbināto skaitu – 4,4%), un Finanšu ministrija aicināja pašvaldības solidāri piedalīties Valsts budžeta izdevumu samazināšanā, veicot pašvaldībās nodarbināto skaita pārskatīšanu, administratīvo procesu centralizāciju un veicot strukturālās reformas.
Pamatojoties uz iepriekšminēto, augusta domes sēdē lēma izveidot jaunu Balvu novada pašvaldības iestādi “Balvu novada Kultūras un tūrisma pārvalde”, likvidējot Balvu novada pašvaldības iestādi “Ziemeļlatgales Biznesa un tūrisma centrs” un nododot tās funkcijas uzņēmējdarbības jomā Balvu novada pašvaldības iestādei “Balvu novada Centrālā pārvalde”, tūrisma jomā – Balvu novada pašvaldības iestādei “Balvu novada Kultūras un tūrisma pārvalde”, kā arī likvidējot Balvu novada pašvaldības iestādi “Balvu novada Kultūras pārvalde” un nododot tās funkcijas: kultūras pārraudzības funkciju, atbildību par kultūras nozares attīstību, kultūras vērtību radīšanu un saglabāšanu un Balvu novada kultūras iestāžu pārraudzību – “Balvu novada Kultūras un tūrisma pārvaldei’’; metodiskā centra funkcijas kultūras jomā, tostarp Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktības atbalstīšanas un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības jomā (izņemot nemateriālā kultūras mantojuma, kas nav saistīts ar Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktības saglabāšanu, pieejamības un mērķtiecīgas izmantošanas jomā) – Balvu Kultūras un atpūtas centram’’; metodiskā centra funkcijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas, pieejamības un mērķtiecīgas izmantošanas jomā (izņemot Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktības saglabāšanu, pieejamības un mērķtiecīgas izmantošanas jomu) – Balvu novada Nemateriālā kultūras mantojuma centram “Upīte”, ar struktūrvienībām šādi:
- Balvu Kultūras un atpūtas centram - Bērzpils Saieta nams, Krišjāņu Tautas nams, Kubulu Kultūras nams, Lazdukalna Saieta nams, Naudaskalna Tautas nams, Rugāju Tautas nams, Tilžas Kultūras un vēstures nams, Vīksnas Tautas nams.
- Viļakas kultūras namam - Baltinavas Kultūras nams, Briežuciema Tautas nams, Medņevas Tautas nams, Šķilbēnu pagasta Kultūras centrs “Rekova”, Žīguru Kultūras nams.
Sēdē noteica, ka minēto funkciju un struktūrvienību nodošanu pabeigt līdz 2025. gada 1. decembrim, līdz tam izstrādājot iestādes “Balvu novada Kultūras un tūrisma pārvalde” nolikuma projektu un izsludinot atklātu konkursu uz iestādes vadītāja amatu, un iesniegt priekšlikumu Balvu novada domes 2025. gada oktobra sēdē par Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja iecelšanu amatā.
Plānots, ka jaunizveidotajā iestādē būs trīs darbinieki – vadītājs, tūrisma speciālists un kultūras speciālists.
Pirms lēmuma pieņemšanas, Balvu novada domes un pašvaldības vadība, kā arī Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja un deputāti tikās ar kultūras darbiniekiem, lai izskaidrotu plānotās reformas, parādot arī piemērus, kā kultūras iestādes strādā kaimiņu novados.
Mērķis šīs iestādes izveidei ir ne tikai samazināt pašvaldības budžeta izdevumus, bet krietni vien efektivizēt šo nozaru darbību gan tūrisma, gan kultūras, gan uzņēmējdarbības jomā, kā arī veicināt novada kultūras centru savstarpējo sadarbību, darba optimizāciju un komandas veidošanu, lai katrs skatītos tālāk par savu vietējo pagasta centru, bet būtu gatavi kopsadarboties, veidot kopīgu kultūras pasākumu un kultūras politiku novadā.
“Lai arī cik reformas būtu ideāli iedomātas, tās ir grūti realizēt bez ieinteresētiem speciālistiem, bez savstarpējā profesionālā atbalsta, bez personāla izaugsmes sekmēšanas,” tā par gaidāmajām pārmaiņām teica Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks, piebilstot, “kultūra un tūrisms ir pietiekoši jaudīgs salikums, jo vienam otru papildinot un pareizi strādājot, kultūra var būt arī pelnoša. To pietiekoši labi jau ir parādījuši atsevišķi kultūras nami.”