Vietējie Balvu novada uzņēmēji un zemnieki

31. jūlijā Balvu novada domes vadība organizēja tikšanos ar vietējiem uzņēmējiem un lauksaimniecības nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus, uzklausītu viedokļus un kopīgi meklētu risinājumus novada attīstībai. Tā bija atklāta un patiesa saruna, kurā aicināja nebaidīties izteikt arī ierosinājumus un kritiku, jo tikai ar uzņēmēju līdzdalību iespējama novada ilgtspējīga attīstība.

Tikšanās laikā pašvaldības speciālisti informēja par pieejamajiem nekustamajiem īpašumiem, kurus iespējams izmantot investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī par jau īstenotiem uzņēmējdarbības projektiem un aktualitātēm ceļu nozarē. Savukārt diskusijās ar uzņēmējiem un zemniekiem tika iezīmēti vairāki problēmjautājumi, tai skaitā tādi, kas ilgstoši palikuši bez risinājuma iepriekšējās domes vadības laikā.

Asu kritiku uzņēmēji veltīja arī pērn pašvaldības amatpersonu nolaidības dēļ neizdevušamies Balvu ezera promenādes projektam, kas zaudēja iespēju saņemt Eiropas Savienības finansējumu, jo projekta pieteikuma brīdī pašvaldībai bija nodokļu parāds – viens no obligātajiem projekta nosacījumiem netika izpildīts. Līdz ar to tika palaista garām ne vien iespēja sakārtot ezera piekrasti, bet arī attīstīt tūrisma potenciālu, kas būtu finansiāls ieguvums ne tikai uzņēmējdarbībai, bet arī kopējai novada attīstībai. Uzņēmēji asi vērsa uzmanību uz to, ka šajā gadījumā neviens nav uzņēmies atbildību, un aicināja noteikt un saukt pie atbildības konkrētās personas. Viņi kategoriski nepiekrīt iepriekšējās domes vadības nostājai, ka pie šādas situācijas it kā "neviens nav vainīgs", un uzskata, ka atbildīgajām personām jāpiemēro sankcijas, lai līdzīgas kļūdas nākotnē neatkārtotos. Turklāt, kā uzsvēra paši uzņēmēji – ja līdzīga kļūda tiktu pieļauta privātajā sektorā, atbildīgās personas vārds un uzvārds būtu zināms jau nākamajā dienā.

Laika gaitā uzņēmēju un zemnieku uzticība pašvaldības darbam ir būtiski iedragāta – ne tikai neveiksmīgi īstenotā Balvu ezera promenādes projekta dēļ, bet arī neracionālu finanšu līdzekļu izlietošanas rezultātā. Kā piemēru uzņēmēji minēja Balvu muižas atjaunošanas projektu, kurā no 2021. līdz 2024. gadam pašvaldība ieguldījusi 2,8 miljonus euro, tomēr paveikto darbu kvalitāte neatbilst ieguldītajiem līdzekļiem – neprofesionāli ievilkti ugunsdrošības signalizācijas un apgaismes vadi, bet ēkas jumts nespēj izturēt stiprākas lietavas, radot bažas par lietusūdens uzkrāšanos un bojājumiem. Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks uzsvēra, ka šobrīd domes vadībai ir jāpieņem pārdomāti un atbildīgi lēmumi, īpaši domājot par to, kur rast nepieciešamo finansējumu.

Vienu iespēju jau esam palaiduši garām vienkārši muļķīgas neizdarības dēļ. Tāpēc katram projektam jābūt kvalitatīvam un tehniski pareizam. Pat ja šobrīd nav pieejams pilns nepieciešamais finansējums, jāvirzās uz priekšu soli pa solim, nevis jāizdara viss steigā un pavirši. Esmu pārliecināts – ja mēs kaut kur ieguldāmies, tā ir Jūsu nauda un mūsu atbildība ir rīkoties tā, lai katrs ieguldītais eiro tiktu izmantots efektīvi un dotu maksimālu atdevi sabiedrības labā,” sacīja J. Trupovnieks.

Klātesošie aktualizēja arī jautājumu par nekoptiem privātīpašumiem, kas apgrūtina teritoriju sakārtošanu un kavē mūsu vietējo uzņēmēju un zemnieku attīstību. Līdz šim netika atrasti efektīvi instrumenti, kā īpašniekus motivēt sakopt savus īpašumus. Priekšsēdētāja vietniece Inta Kaļva norādīja, ka nepieciešams intensīvāks darbs pašvaldības policijas līmenī – īpašumi jāapseko un jāuzliek par pienākumu noteiktā termiņā sakārtot tos. Ja tas netiek izdarīts, pašvaldība var veikt darbus pati un piestādīt izmaksas īpašniekam. Risinājumu ir iespējams atrast arī šādām situācijām.

Vietējais uzņēmējs Rolands Keišs aicināja pašvaldību plānojot investīciju projektus ņemt vērā tuvumā esošos uzņēmējus. ''Mazie uzņēmēji nevarēs radīt simtiem darba vietu un ieguldīt lielas investīcijas, tāpēc projektu sasniedzamajiem rādītājiem ir jābūt arī reāli sasniedzamiem,'' vērsa uzmanību R. Keišs.

Domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks arī akcentēja, ka administratīvi teritoriālo reformu nevar viennozīmīgi uzskatīt par neizdevušos, taču tās īstenošanā mūsu pusē pieļautas vairākas būtiskas kļūdas. Reformas rezultātā Balvu novadā diemžēl nav izveidojusies vienota novada sajūta – tā vietā jūtama zināma sašķeltība. Nav bijusi pārdomāta personāla struktūra – radīts pārlieku daudz amatu vienību, kas ne vien veido papildu slogu budžetam, bet arī laika gaitā veicinājis iedzīvotāju neapmierinātību ar pašvaldības darbu. Šāda nesaimnieciska rīcība novedusi novadu līdz smagai finanšu situācijai – lai nodrošinātu pamatfunkciju izpildi, pašvaldībai 2024. gadā trūka 4,8 miljonu euro, kā dēļ tika ieviesta četru darba dienu nedēļa un pašvaldības iestāžu darbiniekiem samazinātas algas par 20%

Mums jāiedzīvina šī pilsētas! Ekonomikas ziņā esam iepalikuši Gulbenei, tūrisma un uzņēmējdarbības jomā – Alūksnei. Mums visiem kopā ir nopietni jāsaņemas, lai atgūtu iekavēto. Tas nebūs viegli, taču nav arī neiespējami. Vienkārši ir jāstrādā. Protams, pārmaiņas nenotiks uzreiz, bet soli pa solim mums jākļūst pievilcīgiem un konkurētspējīgiem. Lai veicinātu attīstību, arī pašvaldības darbiniekiem jābūt atvērtiem pārmaiņām, jaunām idejām, jādomā radoši, jāstrādā ar degsmi un jāsaņem taisnīgs atalgojums,’’ sacīja J. Trupovnieks.

Tikšanās noslēgumā domes vadība uzsvēra, ka dialogam ar uzņēmējiem būs sistemātisks un ilgtermiņa raksturs. Tika panākta vienošanās šādas tikšanās organizēt reizi ceturksnī, lai veicinātu atklātu, caurspīdīgu un sadarbībā balstītu attiecību modeli.

Saistītas tēmas

Iedzīvotājiem