Jau piekto gadu 2. martā oficiāli pieminam drosmīgo cīņu par brīvu un neatkarīgu Latviju, atzīmējot Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu. Datums izvēlēts par piemiņu 1945. gada 2. martā notikušajai kaujai Stompaku purvā – lielākajai nacionālo partizānu kaujai Latvijā pret čekas karaspēku.
Atceres dienā visā Latvijā, īpaši Latgalē un Balvu novadā, notika piemiņas pasākumi, kuros godināja kritušos partizānus un akcentēja viņu nozīmi Latvijas brīvības cīņu vēsturē. Balvu muižā norisinājās konference, kurā vēsturnieki un pētnieki analizēja nacionālo partizānu kustības nozīmi, dalījās jaunākajos pētījumos un atmiņu stāstos, kā arī diskutēja par pretošanās kustības lomu Latvijas vēstures izpratnē mūsdienās.
Konferences dalībniekus uzrunāja Jānis Trupovnieks, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, uzsverot pilsoniskās atbildības nozīmi mūsdienās. Savā uzrunā viņš sacīja: ''Šī konference ir kā vēl viens atgādinājums tam, ka mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi pret notikumiem pasaulē. Mums jābūt pilsoniski atbildīgiem, mums ir jādomā, kā dzīvot tālāk, kā strādāt tālāk, kādus lēmumus pieņemt, un neprasīt no kāda, lai viņš to dara, bet svarīgi pašiem būt rīcībspējīgiem un atbildīgiem. Lai jauka šī konferences gaita - lai analizējam, lai spriežam, lai domājam un vajadzības gadījumā rīkojamies''.
Šodienas straujajā informācijas telpā arvien biežāk izskan jautājums, kādu vietu vēsture ieņem mūsu sabiedriskajā vidē un izglītības saturā. Informācijas pārbagātība, sociālo tīklu dinamika un dažādu viedokļu daudzveidība rada gan plašākas iespējas iepazīt pagātni, gan arī risku tai kļūt fragmentētai, vienkāršotai vai pakļautai virspusējiem un pat maldinošiem skaidrojumiem. Tādēļ īpaši nozīmīga ir apzināta un sistemātiska vēsturiskās atmiņas kopšana - gan skolās, gan kultūras un sabiedriskajos pasākumos.
Konferencē ar referātu ''Nacionālā pretošanās kustība. Piemiņas vieta kā totalitārā režīma noziegumu liecinieks'' uzstājās Roberts Ķipurs, vēstures skolotājs, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs un vietnes Latvijaspieminekli.lv veidotājs. Viņš runāja par nacionālās pretošanās kustības vēsturisko nozīmi, uzsverot, ka piemiņas vietas nav tikai simboliskas atceres vietas, bet arī nozīmīgi totalitārā režīma noziegumu liecinieki. Referātā tika akcentēta nepieciešamība saglabāt un kopt šīs vietas, lai nākamajām paaudzēm nodotu patiesu izpratni par vēstures notikumiem un to sekām.
Konferences turpinājumā ar ziņojumu ''Nacionālo partizānu un padomju okupācijas terorā bojāgājušo ekshumācija Bērzpilī un Tilžā. Antropoloģiskā analīze un secinājumi'' uzstājās vēsturnieks Zigmārs Turčinskis. Viņš klātesošos iepazīstināja ar ekshumācijas procesu, tā norisi un iegūtajiem rezultātiem, kā arī sniedza antropoloģisko analīzi par identificētajām personām. Ziņojumā tika atklāti būtiski fakti par okupācijas režīma represijām un to ietekmi uz vietējo sabiedrību.
Šī konference ne tikai piedāvāja atskatu pagātnē, bet arī deva iespēju jaunajai paaudzei - tiem, kuri veidos mūsu nākotni un vēsturisko apziņu. Konferences ietvaros izskanēja jauniešu eseju konkursa laureātu lasījumi par tēmu ''Brīvība nav pašsaprotama''. Savās esejās jaunieši - Elīza Pužule, Loreta Kamzola un Jānis Jermacāns dziļās un patiesās pārdomās dalījās par drosmi, pilsonisko atbildību, valsts drošību un brīvības nozīmi, apliecinot, ka vēstures mācības un brīvības vērtība joprojām iedvesmo jaunāko paaudzi un mudina pārdomāt drosmes, pilsoniskās atbildības un valsts nozīmi mūsdienās.
Konferences noslēgumā Zemessardzes 31. kājnieku bataljona veterānu priekšnieks Juris Ločs uzrunāja klātesošos un aicināja ziedot Ukrainas atbalstam, transporta iegādei. Veterāns uzsvēra solidaritātes nozīmi un praktiskās palīdzības sniegšanu krīzes situācijā, aicinot kopienu iesaistīties.
Pēc konferences ar piemiņas brīdi pie pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem godinājām varonīgos nacionālos partizānus. ''Mēs esam aicināti ne tikai atcerēties, bet arī rīkoties – tik, cik ir mūsu katra spēkos, savas valsts, savas brīvības un nākotnes labā. Katram no mums ir sava frontes līnija – savas iekšējās cīņas, pārbaudījumi, kritieni un kārdinājumi. Šķirstot mūsu zemes vēstures smagās lappuses, mēs raugāmies dziļāk un tālāk, un savās sirdīs ilgojamies patiesi atgriezties pie Dieva,” piemiņas brīdī uzsvēra bīskaps Einārs Alpe.
Turpinot godināt un pieminēt tos, kuru vārdi ierakstīti mūsu valsts brīvības pamatos, Nacionālo partizānu apmetnes vietā dabas liegumā ''Stompaku purvi'' notika piemiņas pasākums. To ar patriotiskām dziesmām piepildīja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības vīru koris ''Tēvija'', radot īpašu, cieņas un vienotības pilnu noskaņu.
Stompaku purvs ir vieta, kas glabā stāstu par drosmi, ticību un neatlaidību. Nacionālie partizāni apliecināja, ka latviešu gars nav salaužams un ka brīvība nav tikai vārds - tā ir vērtība, par kuru jāstāv un kuru jāsargā. Mēs atceramies. Mēs godinām. Mēs turpinām viņu iesākto – sargāt brīvu Latviju.