5. septembrī reģionālajā vizītē Balvu novadu apmeklēja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Vēl vasarā viņa ''Sidraba birzī'' Mežaparkā pasniedza Lielo balvu Balvu Mūzikas skolas korim, ko ministre vizītes laikā nosauca par ļoti simbolisku notikumu – apliecinājumu tam, ka augsta kvalitāte iespējama arī ārpus galvaspilsētas. Savu pirmo reģionālo vizīti jaunajā mācību gadā ministre izvēlējusies veikt tieši Balvu novadā.
Vizītes sākumā izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde kopā ar izglītības kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktoru Rolandu Ozolu un izglītības speciālisti Edīti Kanaviņu tikās ar Balvu novada pašvaldības vadību – domes priekšsēdētāju Jāni Trupovnieku, priekšsēdētāja vietniekiem Intu Kaļvu un Aiju Mežali, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāju Sandru Kindzuli, Izglītības pārvaldes vadītāju Inesi Circeni un domes deputātu Egonu Salmani –, lai pārrunātu novada izglītības iestāžu aktuālo situāciju un finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu.
Balvu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Inese Circene informēja par esošo izglītības iestāžu tīklu un skolēnu skaita dinamiku. Jauno mācību gadu novadā uzsākuši 2 327 izglītojamie, kas ir par 60 mazāk nekā pērn. Īpaši nozīmīga ir speciālās izglītības programma, ko apgūst 148 izglītojamie no 1. līdz 9. klasei. Dažās skolās vairāk nekā 50% izglītojamo mācās tieši šajās programmās, tāpēc būtiska ir atbalsta personāla pieejamība. Viena no lielākajām problēmām ir pedagogu novecošanās – kļūst arvien grūtāk piesaistīt jaunus pedagogus, un ne vienmēr izšķiroši ir pašvaldības piedāvātie bonusi, piemēram, ceļa izdevumu apmaksa vai dzīvojamās telpas.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka pašvaldībai pēc iespējas ātrāk būtu jāpieņem nepopulāri lēmumi, kas saistīti ar skolu tīkla sakārtošanu. Viņa norādīja, ka visu esošo izglītības iestāžu saglabāšana ilgtermiņā neatrisinās problēmas – skolēnu skaits turpina samazināties, izmaksas uz vienu skolēnu pieaug, bet pieejamie resursi kļūst arvien sadrumstalotāki. Šādā situācijā jaunieši biežāk izvēlas turpināt mācības ārpus reģiona, galvenokārt Rīgā. Ministre aicināja kopīgi strādāt, lai reģionos nodrošinātu kvalitatīvu izglītību.
Šobrīd skolu tīkls Latvijā jau ir sakārtots 19 pilsētās un novados, tostarp kaimiņos – Alūksnē un Gulbenē. Līdz šim Balvu novada politiskā nostāja nav veicinājusi nopietnu pārmaiņu ieviešanu, taču jaunā domes vadība apzinās situācijas nopietnību un ir gatava rīkoties. Jau nākamajā mācību gadā atsevišķās skolās vairs netiks atvērtas 10. klases, tādējādi pakāpeniski reorganizējot vidusskolu tīklu. Protams, jebkura reforma ir jūtīgs jautājums vietējām kopienām, tomēr demogrāfijas tendences ir nepielūdzamas – saglabājot esošo skolu tīklu, pašvaldība nākotnē vienkārši nespēs to finansēt. Šobrīd izglītības iestādēm jau tiek piemaksāti vairāk nekā 400 tūkstoši euro no pašvaldības budžeta, bet pēc jaunā modeļa šī summa pieaugs līdz 900 000 euro.
Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks uzsvēra, ka, kavējoties ar izglītības sistēmas sakārtošanu, pašvaldība zaudē arvien vairāk potenciālo skolēnu, kuri izvēlas mācīties citur. Viņš atgādināja, ka austrumu pierobežā vienīgā ģimnāzija ir Balvu Valsts ģimnāzija, tāpēc neizpratni rada jaunie noteiktie kritēriji, kas paredz vidusskolas posmā sasniegt 120 skolēnus līdzšinējo 90 vietā – ņemot vērā demogrāfisko situāciju, šādu skaitu šobrīd nav iespējams nodrošināt.
Izglītības un zinātnes ministrija aicināja Balvu pilsētā apsvērt iespēju līdzšinējo divu izglītības iestāžu, kas īsteno vienādas vidējās izglītības programmas, vietā veidot vienu izglītības iestādi ar plašāku un daudzveidīgāku piedāvājumu. No pārvaldības puses šāda pieeja ļautu efektīvāk izmantot cilvēkresursus, finanšu līdzekļus un materiālo bāzi, kas šobrīd tiek dalīta uz pusēm. Savukārt pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Inta Kaļva aicināja rūpīgi izvērtēt iespējamos riskus – vienas lielas vidusskolas veidošanas rezultātā, iespējams, tiktu zaudēts ģimnāzijas statuss, un rodas jautājums, vai tas spēs noturēt jauniešus Balvos, lai viņi neturpinātu vidusskolas gaitas Rīgā.
Vizītes otrajā daļā ministre Dace Melbārde apmeklēja Balvu profesionālo un vispārizglītojošo vidusskolu, kur iepazinās ar mācību vidi un kopā ar izglītības iestāžu vadītājiem, pedagogiem un domes deputātiem pārrunāja izglītības ekosistēmas attīstību, tās pieejamību un kvalitāti, kā arī aktuālos jautājumus jaunajā mācību gadā. Savukārt sarunā ar jauniešiem tika apspriesta jaunā vērtēšanas sistēma, eksāmeni, atšķirības starp vispārējo un profesionālo izglītību, kā arī mākslīgā intelekta izmantošana mācībās un ikdienā.