Simbolika

Līdz 15.jūlijam iedzīvotājiem bija iespēja izteikt savu viedokli par piedāvātajiem jaunizveidotā Balvu novada ģerboņu variantiem. Pirmajā variantā - Sudraba vilka galva un austoša zelta saule tumši zilā fonā, otrajā variantā - Melna vilka galva un austoša sudraba saule purpura sarkanā fonā. Nobalsot varēja gan elektroniski, gan izgriežot aptaujas anketu no pašvaldības informatīvā izdevuma “Balvu Novada Ziņas”. Kopā tika saņemtas (gan elektroniski, gan papīra formātā) 2485 balsis, kuras sadalījās sekojoši - 43 % jeb 1073 balsis par pirmo variantu un 57% jeb 1412 balsis par otro variantu. Interneta balsojumā par pirmo variantu bija 585 balsis, par otro 1387 balsis, papīra formātā – par pirmo variantu 488, par otro  - 25. Ja rēķinām pēc kopējā iedzīvotāju skaita (pēc PMLP datiem uz 01.01.2022) savu viedokli izteica 12,6% iedzīvotāju.

Tālāk šis jautājums “Par Balvu novada simbolikas priekšlikumu virzīšanu” tika skatīts Balvu novada domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā 21.jūlijā. Secinājums - gan deputātu, gan sabiedrības domas dalās.

Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Aija Mežale atzina, ka patīkami, ka iedzīvotāji ir izteikuši savu viedokli: “Paldies visiem, kuri iesaistījās balsošanā. Bet rezultāti parāda, ka nav liels pārsvars ne vienam, ne otram variantam, kā arī bez deputātu lēmuma, mēs jautājumu par Balvu novada simboliku nevaram tālāk virzīt. Tāpēc mans priekšlikums ir nevirzīt ne vienu, ne otru variantu uz deputātu balsojumu, bet turpināt diskusiju, lai varam atrast novada simbolu. Esmu par jauna ģerboņa izveidi, pieaicinot mākslinieku. Veidojam tādu, lai tas mums katram ir tīkams, lai nav tā, ka daļa iedzīvotāju un arī deputātu paliek neapmierināti, jo tomēr mums tās domas dalās. Vilks jau mums nekur nepazudīs. Tas ir Balvu pilsētas ģerbonī.”

Iepazīstoties ar aptaujas rezultātiem, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs uzsvēra: “Šobrīd, vairāk kā nekad, ir svarīga simbolika. Šie rezultāti parāda, ka simbolikas izvēlē mēs neesam vienoti. Pašlaik esam tādā situācijā, kā Amerikas prezidenta vēlēšanās, kur viens vai divi procenti nosaka, esi vai neesi prezidents. Jāsaprot, ka mēs nekad neizstrādāsim simboliku, kas visiem 100% patiks, bet svarīgākais, kas ir simbolikai un heraldikai, ka tā mūs vieno. Šobrīd svarīgākais jautājums, uz kuru mums pašiem jāatbild, kas es esmu, kas ir mana dzimtene, manas dzimtas saknes un daudz kas cits. Mums jāatrod simbols, kas mūs vieno!”

Lai arī šāds šī jautājuma jeb priekšlikuma pavērsiens bija negaidīts komitejas deputātiem,  tomēr, piemēram, deputāte Ruta Cibule atzina, ka šis varētu būt viens no risinājumiem šī jautājuma virzībai, veidot jaunu ģerboni: “Jāiet ceļš, ka mēs uzrunājam konkrētu mākslinieku, profesionālu mākslinieku, kurš šajā jomā strādā un kurš ar heraldiku ir pietiekami daudz strādājis.”

Turpinot diskusiju, Balvu novada domes deputāts Imants Slišāns vēlreiz atgādināja sevis teikto: “Kāpēc vienojošs ir uz zila fona? Vilks ir Balvu pilsēta, un zilais fons nāk no Baltinavas, Rugājiem un Viļakas, kas būtu vienojošs. Piedāvājums, kas izskanējis šobrīd komitejas sēdē, ka nevirzīt ne vienu, ne otru variantu, varbūt tiešām ir risinājums, jo aptaujas rezultātā ar nelielu procentu pārsvaru uzvarējušais ģerboņa variants principiāli neatbilst šī jaunā novada idejai. Tieši aptaujā bija jautājums, kurš no diviem variantiem labāk simbolizē jaunizveidoto novadu. Manuprāt, nevar jaunizveidoto novadu simbolizēt viens no bijušo četru novadu ģerboņiem.”

Domes deputāts Egons Salmanis, piekrīt, ka simbolika ir svarīga, piebilstot, ka mums jāpadomā, ko mēs ne tā izdarījām, varbūt ceļš ne tāds bija. “Es esmu izvēlējies. Es nesaskatu tajā konfrontāciju ar pārējiem novada iedzīvotājiem. Īstā attieksme pret novada centru būs mūsu daudzu citu lēmumu pieņemšana, nevis šis ģerbonis, bet daudzu lēmumu pieņemšana, kā mēs atbalstīsim novada centru un kā mēs atbalstīsim pagastus.”

Svetlana Pavlovska ierosina, ka tomēr vajadzētu balsot par kādu no piedāvātajiem variantiem, jo “pirmkārt, vesels gads pagājis, un mēs vēl neesam tikuši pie savas simbolikas. Otrkārt, kāpēc bija vajadzīga aptauja? Ja cilvēki domā tā, tad lai paliek, kā cilvēki domā, jo tas nav tikai deputātu lēmums, ko mēs gribam, ko mēs redzam, svarīgi ir arī, ko redz cilvēki arī. Treškārt, no malas izskatīsimies mēs dīvainai, ka visu laiku runājam, runājam, bet lēmuma nekāda nav!”

Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Aija Mežale tālāk šī jautājuma skatīšanu virzīja izskatīšanai arī Finanšu komitejā, kurā arī tika diskutēts par iespējamajiem veidiem, kā pašvaldība varētu risināt jautājumu par novada ģerboņa izveidi.

Atskatoties vēsturē, tad jau 2021.gada 26.augustā dome lēma (protokols Nr.9., 14.§) izstrādāt jaunu Balvu novada ģerboni, un Balvu novadā iekļauto Balvu, Baltinavas, Viļakas un Rugāju novada ģerboņus atzīt par juridisku spēku zaudējušiem.

Šobrīd, kamēr tiek izstrādāts un apstiprināts jauns Balvu novada ģerbonis, Balvu novada pašvaldība (t.sk. pakļautībā esošās iestādes) vizuālajā identitātē un dokumentos izmanto mazo valsts ģerboni atbilstoši likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 7.pantam.

Balvu novada ģerbonim jābūt reprezentatīvai un piederības sajūtu novadam veicinošai funkcijai. Tas reprezentēs pašvaldību un novadu, tiks izmantots uz veidlapām, zīmogā, pašvaldības policijas zīmotnēs (atšķirības zīmēs pie formas tērpa un žetonos), apliecībās, vizītkartēs, iespieddarbos, uz izdevumu vākiem un titullapām, Balvu novada pašvaldības atzinības un goda rakstos, diplomos un citos oficiālajos dokumentos, reprezentācijas materiālos, informatīvajā izdevumā “Balvu Novada Ziņas”, iestāžu un struktūrvienību dokumentos (arī veidlapās), kā arī izvietots pie šo iestāžu ēkām, dienesta telpām un uz šīm iestādēm piederošajiem transporta līdzekļiem.

Ir noiets viens ceļa posms uz Balvu novada ģerboņa izveidi, kurā lūgts gan izteikt savas domas novada iedzīvotājiem, gan diskusijās vairākās komitejās deputāti ir izteikuši savu viedokli. Pašvaldība turpinās risināt šo jautājumu, bet šoreiz diskutējot un lemjot par varbūt cita ceļa izvēli.

Teksts: Iluta Jaunžeikare