18. februārī Attīstības komitejas sēdē deputāti pirmo reizi izskatīja jautājumu par kooperācijas attīstību reģionā kā nozīmīgu priekšnosacījumu papildu pievienotās vērtības radīšanai un lauksaimnieciskās darbības risku mazināšanai.
Lai detalizētāk iepazīstinātu ar situāciju reģionā, nākotnes redzējumu un iespējām mūsu novada lauksaimniekiem, Attīstības komitejas sēdē piedalījās Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības (LRLA) valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis un zemnieku saimniecības ''Kotiņi'' pārstāvis Rolands Keišs.
Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece tautsaimniecības, uzņēmējdarbības un teritorijas attīstības jautājumos Inta Kaļva uzsvēra, ka lauksaimniecība šobrīd saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, ko ietekmē klimata pārmaiņas, vietējās ekonomikas un tirgus apstākļi, īpaši Austrumu pierobežā. Aizvadītā vasara daudziem zemniekiem bija īpaši kritiska, un ir skaidri iezīmējušies galvenie riski - nelabvēlīgi laikapstākļi, ražas apjoms un zemes kvalitāte. Jāņem vērā reģiona specifika - Latgales augsnes kvalitāte nav salīdzināma ar auglīgākajiem Latvijas reģioniem. Papildu izaicinājumus rada tirgus izaicinājumi un infrastruktūras trūkums – ierobežota piekļuve dzelzceļam un ostām, kas atrodas tālu no saimniecībām. Visi šie faktori būtiski ietekmē lauksaimniecības attīstības iespējas reģionā un aktualizē nepieciešamību pēc mērķtiecīgas agrārās lauksaimniecības politikas risinājumiem.
''Reģions ilgstoši nav bijis pietiekami sadzirdēts, un šis jautājums šodien var kļūt ne tikai par informatīvu ziņojumu, bet arī par pamatu Balvu novada politiskam atbalstam un lēmumprojektam valsts līmenī mūsu zemnieku atbalstam. Tā ir iespēja stiprināt kooperatīvu sadarbību ar vietējiem lauksaimniekiem. Plānojam organizēt tikšanos, aicinot zemniekus uz sarunu ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, tostarp ministra līmenī, lai šos jautājumus risinātu valstiskā līmenī un nodrošinātu lielāku atbalstu kooperatīviem valsts programmās,'' akcentēja Inta Kaļva.
Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības (LRLA) valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns uzsvēra, ka kopš 2016. gada inflācija pieaugusi par vairāk nekā 50 %, savukārt graudu cenas šajā periodā ir samazinājušās un šobrīd ir tādā pašā vai pat zemākā līmenī kā 2016. gadā. Piemēram, pārtikas kvalitātes otrās šķiras graudi - ņemot vērā lauksaimniecības zemes, energoresursu un citas ražošanas izmaksas - faktiski tiek realizēti par pašizmaksu. Būtisku slogu rada arī loģistika - pašreiz, graudu cenām esot zemām, transporta izmaksas var sasniegt pat 15 % no kopējām izmaksām.
''Reģionā ir faktori, kurus mēs varam ietekmēt ar pragmatiskiem lēmumiem, un ir tādi, kurus mainīt nevar. Viens no piemēriem ir veģetācijas periods - tas, salīdzinot ar piekrastes reģioniem, piemēram, Liepāju, ir par aptuveni 24 dienām īsāks. Tas tieši ietekmē kopējā reģiona lauksaimniecības efektivitāti - sēja sākas vēlāk, ražas novākšana notiek vēlāk, bet rudens iestājas agrāk. Tāpēc īpaši svarīga ir pārdomāta kultūraugu maiņa, reģionam piemērotu šķirņu izvēle un zemes izmantošanas plānošana. Arī augsnes kvalitāte Latgalē ir zemāka, līdz ar to pie vienāda ieguldījuma atdeve bieži vien ir mazāka. Situāciju sarežģi arī tas, ka loģistikas izmaksas pieaug, kamēr graudu cena samazinās, tādējādi samazinot saimniecību kopējo efektivitāti,'' norāda Aivars Bernāns.
Kooperatīvās sabiedrības "Agro Green Projects" mērķis ir sniegt agronomiskās konsultācijas un tehnoloģiskos risinājumus biedriem, kā arī attīstīt zālāju starpkultūru sēklu un zālāju lopbarības ražošanu. Viens no attīstības virzieniem ir jaunu produktu un nišu veidošana, lai samazinātu atkarību no biržas svārstībām un radītu augstākas pievienotās vērtības produkciju, samazinot negatīvo izdevumu sadaļu pret ieņēmumiem.
''Graudu ražošana ir riskanta nozare, tāpēc kā viens no risinājumiem ir uzstādīta žāvētava, kas paredzēta zālāju sēklu sagatavošanai un sertificētu sēklu ražošanai līdz gatavam produktam ar kvalitātes marķējumu. Tas veicina selekcijas attīstību valstī un paver iespējas lauksaimniekiem dažādot savu saimniecības darbību un mazināt riskus. Svarīgi pievērst uzmanību arī mazajām saimniecībām un tiem, kas strādā hobija līmenī, radot iespējas attīstīt. Būtisks ir ekonomiskais līdzsvars - kooperācija šajā gadījumā kalpo kā instruments, kas ļauj saņemt nepieciešamos pakalpojumus un efektīvāk sasniegt saimnieciskos mērķus,'' sacīja Aivars Bernāns.
Zemnieku saimniecības ''Kotiņi'' pārstāvis Rolands Keišs norādīja, ka lauksaimniecības nozari mūsu reģionā iespējams fundamentāli pārveidot, paaugstinot tās pievienoto vērtību un līdz ar to arī iedzīvotāju labklājību. ''Attālums līdz ostām nebūtu tik sāpīgs, ja tiktu audzēta un ražota produkcija ar augstāku pievienoto vērtību. Ja graudus, kuru cena ir aptuveni 0,17 eiro par kilogramu, transportēšana uz Rīgu rada ievērojamas izmaksas, tad zālāju sēklu gadījumā, kuru vērtība ir būtiski augstāka, transporta izmaksu īpatsvars vairs nav tik kritisks. Šis virziens saskan arī ar kopējo Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku un Zaļā kursa mērķiem - pieprasījums pēc zālāju sēklām un ilgtspējīgiem risinājumiem turpina pieaugt,'' pauda Rolands Keišs.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis iepazīstināja ar kooperācijas attīstību lauksaimniecības nozarē. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīs tieši Latvijā kooperatīvs ir visvairāk atbilstīgs. Starp lielākajiem kooperatīviem valstī dominē tieši lauksaimniecības kooperatīvi. Lai gan Latvijas lauksaimnieku apsaimniekotā zemes platība kopumā ir ievērojama, saražotās produkcijas apjomi, skatot tos kopumā, joprojām ir salīdzinoši nelieli. Tāpēc būtiski ir stiprināt kooperāciju, apvienojot resursus un produkciju, lai sasniegtu lielāku mērogu un kļūtu konkurētspējīgākiem, īpaši eksporta tirgos, neaprobežojoties tikai ar vietējo patēriņu. Graudkopība šobrīd saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem - klimata pārmaiņām, pieaugošām vides un kvalitātes prasībām, kā arī ģeogrāfiskās atrašanās vietas radītiem ierobežojumiem. Kooperācija ir īpaši nozīmīga reģionos, kur lauksaimniekus būtiski ietekmē nepārtraukti augošās loģistikas izmaksas.
Balvu novada pašvaldības domes deputāts Jānis Auziņš norādīja, ka šāda veida projekti ir īpaši nozīmīgi Latgales attīstībai, tādēļ pašvaldības uzdevums ir veidot kopīgu nostāju, pievērst sabiedrības un valdības uzmanību šai problemātikai un, apvienojot spēkus, stiprināt nozares ietekmi un tirgus potenciālu. ''Mēs kā pašvaldība varam aktīvi iesaistīties lobija procesā - sadarboties ar citām pašvaldībām un aktualizēt šo jautājumu valsts līmenī,'' sacīja Jānis Auziņš. Vienlaikus viņš uzsver, ka arī pašam kooperatīvam ir būtiski pārliecinoši demonstrēt nozares ilgtspēju un tās turpmākās attīstības perspektīvas.