Noslēdzoties projektam ''Be the Opportunity III'', trīs jaunieši - Ece, Julien un Mirriam - dalījās savās pārdomās par piedzīvoto, sasniegto un nākotnes plāniem. Viņu stāsti atklāj, cik nozīmīga un dzīvi mainoša var būt šāda pieredze.
Ar ko tu šī projekta laikā esi visvairāk lepns/-a?
Ece atzīst, ka visvairāk lepojas ar spēju izkāpt no savas komforta zonas un personīgi augt. Viņa iemācījusies uzņemties atbildību, strādāt patstāvīgi un uzticēties pašai sev jaunās situācijās. Savukārt Julien lepojas ar savu spēju iejusties straujajā projekta ritmā, kā arī ar jauniešu atsaucību viņu rīkotajās aktivitātēs. Viņš šo pieredzi raksturo kā izzinošu, lai gan brīžiem arī ļoti intensīvu. Mirriam uzsver, ka ir grūti izcelt tikai vienu lietu - daudzas aktivitātes un piedzīvotie mirkļi ir bijuši nozīmīgi. Viņa lepojas ar to, ka pilnībā izmantojusi piedāvātās iespējas un izbaudījusi šo laiku.
Kas tev visvairāk pietrūks, atgriežoties mājās?
Visi trīs brīvprātīgie vienbalsīgi atzīst, ka visvairāk pietrūks cilvēki, kas bijuši līdzās. Ece izceļ spēcīgo kopienas sajūtu un kopīgi piedzīvotos ikdienas mirkļus. Julien papildina, ka viņam pietrūks arī savas istabas, kas jau bija kļuvusi par otrajām mājām, kā arī ierastā pilsētvide un kolēģi, ar kuriem viņš ikdienā sadarbojās. Arī Mirriam visvairāk pietrūks cilvēki - citi brīvprātīgie, kolēģi, bērni un jaunieši, kuri viņai likuši justies gaidītai.
Vai tu esi sasniedzis/-usi mērķus, ko sev izvirzīji projekta sākumā?
Ece ar pārliecību saka - jā. Viņa kļuvusi pašpārliecinātāka, atvērtāka un labāk apzinās savas stiprās puses un robežas. Julien norāda, ka ir kļuvis sabiedriskāks, organizētāks un attīstījis savas sociālās prasmes, kā arī būtiski uzlabojis fizisko formu. Arī Mirriam uzskata, ka savus mērķus ir sasniegusi - viņa ir izgājusi ārpus savas komforta zonas, satikusi daudz jaunu cilvēku, organizējusi dažādas aktivitātes un daudz iemācījusies par darbu ar jauniešiem, komandas darbu un sevi.
Kādi ir tavi nākamie plāni pēc projekta beigām?
Ece plāno iestāties augstskolā un izmantot projektā iegūtās prasmes gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē. Julien arī iecerējis uzsākt studijas augstskolā, kā arī atrast darbu, lai kļūtu finansiāli patstāvīgāks - prasmi, ko šis projekts viņam palīdzējis attīstīt. Arī Mirriam vēlas studēt, apgūstot jomu, kas viņai ir sirdij tuva.
Ko tu ieteiktu citiem jauniešiem, kuri vēlas piedalīties šāda veida projektā?
Ece iesaka būt atvērtam, pacietīgam un gatavam izaicinājumiem, jo šāda pieredze var būtiski mainīt skatījumu uz dzīvi, taču ne visiem šāds dzīvesveids var būt piemērots. Julien uzsver, ka svarīgi ir neiedomāties ne sliktāko, ne labāko, bet spēt pielāgoties situācijām. Tāpat nevajadzētu baidīties lūgt palīdzību, īpaši sākumā, jo, saprotot savas kļūdas laikus, darbs vēlāk ritēs raitāk. Mirriam mudina veidot kontaktus, atvērties, izkāpt no komforta zonas un izmantot visas iespējas personīgai izaugsmei, jo tikai tā iespējams saprast, kāds cilvēks tu esi un vēlies kļūt.
Brīvprātīgo jauniešu pieredze apliecina, ka šādi projekti sniedz ne tikai jaunas zināšanas un prasmes, bet arī vērtīgas dzīves mācības, draudzības un iedvesmu nākotnei.
