Reģionālajā vizītē 10. aprīlī Balvu novadā viesojās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, lai ar Balvu novada pašvaldības domes vadību pārrunātu sadarbības stiprināšanu un aizsardzības nozares aktualitātes, tostarp Latvijas austrumu robežas stiprināšanas pasākumus.
Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks tikšanās laikā uzsvēra, ka pašvaldība aktīvi strādā pie civilās aizsardzības jautājumiem - tiek pilnveidoti drošības risinājumi izglītības iestādēs un izvērtēts infrastruktūras stāvoklis. Ministrs tika iepazīstināts ar secinājumiem, kas gūti pēc iespējamā bezpilota lidaparāta apdraudējuma novadā, kā arī aktualizēja nepieciešamību stiprināt militāro klātbūtni reģionā.
Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka novads atbalsta valsts īstenotos robežas stiprināšanas pasākumus, tomēr vienlaikus norādīja uz nepieciešamību uzlabot komunikāciju ar vietējiem iedzīvotājiem. Vietējie iedzīvotāji, zemnieki un apvienību pārvalžu vadītāji ir pauduši neapmierinātību par vairāku pierobežas zemes ceļu stāvokli, kas ir pasliktinājies infrastruktūras izbūves laikā uz robežas. Vietām šie ceļi ar vieglo automašīnu ir praktiski neizbraucami, tādēļ būtiski ir savlaicīgi skaidrot notiekošo un uzturēt nepārtrauktu dialogu ar iedzīvotājiem.
Domes priekšsēdētāja vietniece Inta Kaļva akcentēja, ka pēdējā laikā būtiski pieaugusi sabiedrības interese par drošības jautājumiem. Īpaši to veicinājuši šūnu apraides paziņojumi, kas ļauj operatīvi informēt iedzīvotājus. ''Pēc šūnu apraides ziņojumiem redzam, ka cilvēki aktīvāk interesējas par rīcību krīzes situācijās. Vienlaikus pieaug arī izpratne par to, kā šādās situācijās rīkoties,'' norādīja priekšsēdētāja vietniece, piebilstot, ka savlaicīga un vienota informācijas aprite palīdz mazināt neskaidrības un stiprina sabiedrības gatavību.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds skaidroja, ka krīzes situācijās ne vienmēr ir iespējams ievērot ierasto informēšanas kārtību, jo lēmumi jāpieņem nekavējoties. ''Mēs vienmēr gribētu informēt valsts augstākās amatpersonas un pašvaldību vadītājus kā pirmos, taču šādās situācijās tas faktiski nav iespējams - viss notiek vienā mirklī. Šādos gadījumos tiek aktivizēta šūnu apraide, lai informācija pēc iespējas ātrāk sasniegtu iedzīvotājus,'' uzsvēra ministrs. A. Sprūds atzina, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir līdzsvara atrašana starp savlaicīgu informēšanu un nepamatota satraukuma radīšanu sabiedrībā.
Diskusijās tika akcentēta arī pierobežas novadu specifika. Aizsardzības ministrs norādīja, ka pierobežā dzīvojošajiem šie riski ir labi apzināti, un tieši tāpēc šajos reģionos iedzīvotājiem ir izteiktāka nedrošības sajūta. Līdz ar to nepieciešams meklēt risinājumus, kas veicinātu cilvēku palikšanu un sekmētu šo teritoriju attīstību.
''Es saprotu šo uzstādījumu no pierobežas pašvaldībām - ir zināmas gaidas, taču viss atduras pret finansējumu. Konceptuāli es piekrītu, ka jāmeklē kompensējoši mehānismi, lai cilvēki nebrauktu projām un pierobeža attīstītos,'' norādīja A. Sprūds.
Būtiska sarunas daļa tika veltīta arī militārās klātbūtnes stiprināšanai Balvu novadā. Domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks atkārtoti uzsvēra nepieciešamību izveidot pastāvīgu atbalsta bāzi Zemessardzei vai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pašvaldība jau ir piedāvājusi potenciālās vietas šādas bāzes izveidei, un šķiet, ka šī iniciatīva ir sadzirdēta.
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Igors Harlapenkovs norādīja, ka ar šādu bāzi būtu iespējams efektīvāk nosegt visu Krievijas robežu līdz pat Kārsavai, īpaši izceļot Vīksnas potenciālu kā stratēģiski piemērotu vietu gan pretgaisa aizsardzības risinājumiem, gan sabiedroto – tostarp dāņu un kanādiešu karavīru – uzņemšanai.
Aizsardzības ministrs informēja, ka konceptuāli panākta vienošanās par Zemessardzes rotas atbalsta punkta izveidi Balvu novadā, un Vīksna šobrīd tiek vērtēta kā viena no iespējamajām atrašanās vietām. Vizītes laikā ministrs apmeklēja arī Vīksnas skolas telpas, kuras potenciāli varētu tikt pielāgotas šāda atbalsta punkta vajadzībām.
Noslēgumā tika uzsvērts, ka drošība ir kopīga atbildība - valsts, pašvaldību un iedzīvotāju sadarbība ir galvenais priekšnoteikums, lai stiprinātu sabiedrības noturību un spēju reaģēt dažādās situācijās.