2.jūlijā Balvu Novada muzejā notika tikšanās un diskusija ar augsta ranga Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvjiem. Eiropas Komisija šobrīd ir septiņu gadu budžeta pieņemšanas etapā, un ir vitāli svarīgi iepazīties ar pierobežas reģionu dažādu jomu speciālistu viedokļiem par to, kā sarežģīto ģeopolitisko situāciju pārvarēt, stiprinot reģionu drošību, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji tikās ar uzņēmējiem un pašvaldībām, lai pārrunātu, kā stiprināt Eiropas pierobežas ekonomiku. Balvu novadā tika apmeklēts uzņēmums “Kuprava Industry”, kas specializējas tradicionālu koka karkasa būvju izgatavošanā.
Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks, uzņemot viesus, nedaudz parādīja novada kopainu — iepazīstinot ar iedzīvotājiem, galvenajiem ekonomikas virzieniem un reģiona attīstības tendencēm. Viņš īpaši izcēla lauksaimniecību kā vienu no nozīmīgākajiem virzītājspēkiem, kur pēdējos gados pieaug gan uzņēmēju, gan darbinieku skaits. Tomēr šī nozare nav pasargāta no izaicinājumiem — kā atzīst paši uzņēmēji, šobrīd saskarsme ar investīciju trūkumu ir akūta. Galvenais iemesls tam – sarežģītā ģeopolitiskā situācija un drošības riski, kas attur potenciālos investorus ieguldīt pierobežā.
Šo problēmu vēl spilgtāk izgaismoja arī Rolands Keišs, kurš viesiem prezentēja jau izstrādātu projektu ar būtisku potenciālu reģiona attīstībai, taču tā īstenošanai šobrīd trūkst nepieciešamā finansējuma.
Diskusiju gaitā tika meklēti iespējamie risinājumi — īpaši akcentējot pārrobežu sadarbības iespējas. Eiropas Komisijas pārstāvji aicināja meklēt partnerus kaimiņvalstīs — Lietuvā, Igaunijā un pat Somijā, lai kopīgi risinātu reģionālās attīstības izaicinājumus. Tāpat tika uzsvērta vajadzība pēc ciešākas sadarbības, pieredzes apmaiņas un labās prakses pārņemšanas, kas var būtiski palīdzēt vietējiem uzņēmējiem virzīties uz priekšu arī sarežģītos apstākļos.
Diskusijā piedalījās Jean-Pierre Halkin, Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta INTERREG, pārrobežu sadarbības un iekšējo robežu nodaļas vadītājs, Simona Pohlová, Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta INTERREG, pārrobežu sadarbības un iekšējo robežu nodaļas vadītāja vietniece, Marie-Aline Deltenre, Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta INTERREG, pārrobežu sadarbība, iekšējās robežas, Merike Niitepold INTERREG Centrālās Baltijas programmas vadošās iestādes vadītāja, Liina Luup, INTERREG Centrālā Baltijas programma Apvienotais sekretariāts, Marko Ruokangas INTERACT programmas konsultants, Iruma Kravale un Anna Škabireva no VARAM ministrijas, Vidzemes un Latgales plānošanas reģiona pārstāvji.
Sarunas sākumā Daugavpils Universitātes vecākā projektu vadītāja Rita Ivanova, kā arī Latgales plānošanas reģiona projektu eksperte Kristīne Smagare pastāstīja par savu pieredzi projektu realizēšanā, bet Sanita Putniņa, biedrības “Radošās idejas” valdes locekle, klātesošajiem realitātē parādīja vienu no īstenotajiem INTERREG projektiem - Balvu Novada muzeju tā jaunajā veidolā, atzīstot, ka tas gan ir bijis jau vairāk kā desmit gadus atpakaļ. Sanita Putniņa pastāstīja arī par pēdējo realizēto projektu Balvos – “Not Just Books”, kura laikā Balvos tika pilnveidota uzņēmējdarbības vide ar izglītojošām aktivitātēm esošajiem un topošajiem uzņēmējiem, konferenču zāles izveide Balvu muižā klātienes un attālinātiem pasākumiem, biznesa atbalsta vides pilnveide- tika iegādāti trīs vitrīnas komplekti, kas atrodas Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centra telpās muižā, mēbeles biznesa vides pilnveidošanai, digitālais kiosks ar aktuālo novada informāciju, dabas takām, tūrisma iespējām, mājražotāju un amatnieku vizītkartēm, kas atrodas Balvu pilsētā pie strūklakas “Ūdensroze”, kā arī uzstādīts klusuma kabīnes komplekts muižā, kā arī stiprināta kapacitāte un iekšējā sadarbība starp pašvaldību, Balvu Centrālo bibliotēku, Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centru un uzņēmējiem.
Merike Niiterpold uzsvēra, ka no reģiona praktiķiem gūtās atziņas par aktuālajām vajadzībām un izaicinājumiem bijušas īpaši vērtīgas. Šāda pieredze ir ļoti nozīmīga, jo tā palīdz veidot mērķtiecīgas un jēgpilnas sadarbības programmas arī turpmāk.
Komisijas delegācija guva pārliecību par to, kā Latgalē tiek īstenota tieši šim reģionam pielāgotā programma. Tā nav vienkārša, taču precīzi vērsta uz vietējo vajadzību risināšanu, ar mērķi veicināt ekonomisko attīstību pēc iespējas straujāk un uzlabot dzīves kvalitāti Latgales iedzīvotājiem.
Pēdējo gadu laikā Eiropas Savienības projekti ir būtiski palīdzējuši veicināt Latgales pašvaldību izaugsmi, un ar šo atbalsta instrumentu panākti ievērojami uzlabojumi dažādās jomās. Balvu novada pašvaldība cer, ka arī turpmāk varēs rēķināties ar ES atbalstu – gan Balvu novada ekonomiskās izaugsmes, gan pierobežas drošības stiprināšanai.