Green Palette

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild biedrība “Eiroreģions “Pleskava, Livonija”” un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

2019. gada 1. augustā biedrība “Eiroreģions “Pleskava, Livonija”” uzsāka projekta “Zaļā palete” īstenošanu. Projekta “Zaļā palete” galvenais mērķis ir paaugstināt ieinteresēto personu un iedzīvotāju zināšanu līmeni par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, iesaistot dažādas mērķa grupas daudzveidīgās aktivitātēs. Projekta specifiskie mērķi, kas sasniegti īstenojot projektu: 1) pierobežas reģionu pašvaldību kapacitātes uzlabošana efektīvai dabas resursu un risku pārvaldībai; 2) videi draudzīgas domāšanas veicināšana vietējo iedzīvotāju un organizāciju vidū energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jautājumos un dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā.

Galvenās projekta aktivitātes ietvēra pieredzes apmaiņas pasākumu, seminārus, apaļā galda diskusijas, meistarklases par vides pārvaldības tēmām: mežu un sausās zāles ugunsgrēku novēršana un lokalizācija, atkritumu apsaimniekošana un iedzīvotāju izpratnes veicināšana, pašvaldību sadarbība ārkārtas situāciju novēršanā un reaģēšanā, energoefektivitāte un alternatīva zaļā enerģija, efektīva ezeru apsaimniekošana, kā arī projekta ietvaros tika veiktas iedzīvotāju informēšanas kampaņas un infrastruktūras uzlabošanas darbi.  Kopumā projekta pasākumos tika iesaistīti un piedalījās nedaudz vairāk nekā tūkstotis personu.

Līdztekus saturiskajām aktivitātēm projekta partneri – Balvu novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldības Viļānu apvienības pārvalde un Smiltenes novada pašvaldība īstenoja virkni infrastruktūras uzlabošanas un  vides  pārvaldības pasākumu. Balvu novada pašvaldībā tika uzlabota infrastruktūrā, kas attiecas uz ūdens pieejamību ugunsdrošības gadījumos – rekonstruēti 11 hidranti Balvu pilsētā, atjaunots piebraucamais ceļš ūdens ņemšanas vietai pie Balvu ezera, veikti artēziskās akas remontdarbi un hidranta pieslēgšana Tilžā, atjaunoti 11 dīķi ar ugunsdzēsībai paredzētajām akām Viļakā un tuvējos pagastos, tika iegādāts aprīkojums brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbības nodrošināšanai Balvu novada Šķilbēnu pagastā,  izstrādāta digitālā ūdens ņemšanas vietu (hidranti un ūdenstilpnes) karte, kā arī tika īstenoti dažādi pasākumi iedzīvotāju informēšanai par ugunsdrošību un videi draudzīgu ieradumu veidošanu ikdienā.

Rēzeknes novada Viļānu apvienības pārvaldē visa projekta īstenošanas laikā tika sniegta iespēja iedzīvotājiem pilnveidot zināšanas par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem un to izmantošanu otrreizējā pārstrādē, par “zaļo domāšanu”, par iespēju atteikties no liekā iepakojuma un rūpnieciski ražotās sadzīves ķīmijas, aizstājot to ar videi draudzīgiem risinājumiem, kā arī tika iegādāts aprīkojums, kas Viļānos ļauj prasmīgāk apsaimniekot pilsētas ielas un citas teritorijas, pārvēršot atkritumvielas (smiltis, lapas, zari, nezāles…) par vērtīgu atkārtoti lietojamo materiālu vai izejvielu.

Smiltenes novada pašvaldībā tika izstrādāti 5 ezeru apsaimniekošanas plāni, kas ietver detalizētu informāciju par ūdenstilpēm, to ekoloģisko stāvokli un potenciālo attīstību, tādējādi dodot iespēju pašvaldībai būtiski uzlabot vietējo ūdenstilpju pārvaldību ilgtermiņā. Projekta ietvaros izbūvēta daļa no laipas gar Bilskas ezeru, veicinot ilgtspējīgu vides aizsardzības prasību nodrošināšanu, ezera saglabāšanu, ierobežojot tā aizaugšanu un nodrošinot tam publisku piekļuvi. Projekta īstenošanas laikā organizēti semināri, pasākumi un veiktas vairākas aktivitātes, uzlabojot vietējo iedzīvotāju zināšanas par dabas resursu izmantošanu un apsaimniekošanu – uzstādītas divas statiskās spēles pie Bilskas ezera, uzstādīti vides objekti - zivju mērāmie stendi/lineāli, Āra lasītavas plaukts pie Vidussezera, kā arī izveidoti audiogidi par 5 Smiltenes novada ezeriem.

2022. gada 18.jūlijā notika projekta noslēguma  konference, kura tika rīkota ar projekta asociētā partnera – Latvijas pašvaldību savienības atbalstu un kurā projekta partneri dalījās pieredzē par īstenotajām aktivitātēm un to ietekmi uz vides pārvaldības jautājumu risināšanu pašvaldībā. Konferencē ar zināšanām un pieredzi dalījās projekta dažādās aktivitātēs iesaistītie eksperti: Dr.sc.ing. Jana Simanovska no Vidzemes Augstskolas un biedrības Ekodizaina kompetences centrs sniedza ieskatu pētījumā “Atkritumu šķirošanas ieradumi mājsaimniecībās Viļānu novadā”; par brīvprātīgo ugunsdzēsēju-glābēju lomu Latvijas valsts iekšējās drošības nodrošināšanā stāstīja Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības priekšsēdētājs Vijārs Griķis; Linda Fībiga no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniedza ieskatu jautājumos par ūdeņu kvalitāti un apsaimniekošanu Latvijā. Noslēguma konferenci var noskatīties šeit.

Projekta “Zaļā palete” īstenošanas laiks - no 2019. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. oktobrim. Projekta kopējais budžets ir 646 735 EUR, projekta līdzfinansējums no Pārrobežu sadarbības programmas 2014 – 2020. gadam ir 585 061,50 EUR (90 % no projekta budžeta).

Informācija: Biedrība “Eiroreģions “Pleskava, Livonija”

Īstenojot pēdējās aktivitātes projektā “GreenPalette”, Balvu novada pašvaldība ir uzlabojusi hidrantu darbību Balvos: Vidzemes iela 26, Ziedu ielā, Ezera ielā 3A, Kalna ielā 2, iegādāts ugunsdzēsības hidranta stenders, un, ir veikti nepieciešamie remontdarbi Tilžas artēziskajai akai Dārza ielā 1 A, pieslēdzot hidrantu Dārza ielā 1.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk- VUGD) Latgales reģiona brigādes Balvu daļas komandieris Alvis Romāns: “Hidranti, to izbūve un remontdarbi ir viennozīmīgi neatņemama daļa no VUGD operatīvās darbības un drošības organizēšanas novadā. Tāpēc ir ļoti pozitīvi vērtējams fakts, ka hidranti tiek izbūvēti un atjaunoti. Šis projekts ir radis iespēju sakārtot ugunsdrošībai nepieciešamo infrastruktūru un iesāktais noteikti būtu jāturpina, jo, attīstoties ugunsdzēsības tehnikai ar vien aktuālāks kļūst jautājums par kvalitatīvām ūdens ņemšanas vietām.”

Balvu novada p/a ‘’SAN-TEX’’ komunālais inženieris Aivars Pugejs min, ka “Balvu pilsētā kopā ir 102 ugunsdzēsības hidranti. Hidrantiem, kas ir maģistrālo ūdensapgādes cauruļvadu tīkla sastāvdaļa, palielinoties to vecumam, pieaug avārijas situāciju riski, tāpēc pēc ikgadējām pārbaudēm, tiek ziņots par katra hidranta tehnisko stāvokli. Šajā rudenī, projektā, diviem virszemes hidrantiem tika uzstādīti jauni aizsargkupoli un iegādāts stenders ar kura palīdzību tiek nodrošināta pievienošanās pie hidranta, kā arī tika veikta divu sliktāko hidrantu rekonstrukcija. Izmantojot “GreenPalette” projekta iespējas, kopumā Balvu pilsētā tika atjaunoti  11 hidranti.”

“Izbūvētais hidrants Tilžas pagastā ir ierīkots pirmoreiz, iepriekš ūdens tika ņemts no atklātajām ūdenskratuvēm. Hidrants nodrošina jaunajām VUGD mašīnām iespēju izmantot tīru ūdeni, kas nepieciešams lai tās efektīvi darbotos. Ūdens tiek ņemts no kopējā ciema dziļurbuma. Jaunais uzstādītais dziļurbuma sūknis nodrošinās pietiekamu ūdens padeves jaudu visiem, gan drošībai ciematā, gan iedzīvotājiem, ikdienas lietošanā”, Anna Bērziņa, Tilžas pagasta pārvaldes vadītāja

Teksts: Santa Šmite, projektu vadītāja

Foto: projekta arhīvs

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli. Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika

Turpinot īstenot projektu “GreenPalette”, Balvu novada pašvaldība iegādājās papildinājumu brīvprātīgo ugunsdzēsēju inventāram, nodrošinot piecus brīvprātīgos ugunsdzēsējus Šķilbēnu pagastā ar specializētajiem apaviem, cimdiem un ķiveri. Inventāru piegādāja SIA “FN-SERVISS”, par kopējo summu ar

PVN 3588,50 EUR.

Aizsargcimdi ir no karstumizturīga KEVLAR auduma ar oglekļa-silikona pārklājumu, aizsargķiveres sastāv no polsterējuma, siksnām, kustīga sejas aizsarga, aizsargbrillēm un zoda siksnas, savukārt zābaki izgatavoti no karstumizturīga materiāla, ar potītes, papēža, pēdas un purngala aizsardzību, no karstuma un eļļu izturīga materiāla, ar pretslīdošu un elektrošoka izturīgu zoli.

Šāds papildinājums ļaus droši veikt brīvprātīgo ugunsdzēsēju pienākumus, rūpējoties ne tikai par apkārtējo, bet arī savu drošību.

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli. Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Teksts: Santa Šmite, projektu vadītāja

Balvos, Lāča dārzā, šī gada 17.jūnijā norisinājās vides pasākums “aTELPA” ar mērķi aktualizēt vides jautājumus, popularizējot “zaļo dzīvesveidu” un dabas izziņu caur dažādām meistarklasēm, semināriem un informatīvo kampaņu.

Dienas pirmā daļa bija paredzēta, lai projekta “GreenPalette” jeb Zaļā palete partneri tiktos un iepazītos ar to, kas pa šiem trīs projekta gadiem ir paveikts Balvu novadā, kā arī iepazītos ar aktuālo informāciju par projekta norisi. Partnerus sveica domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Kapteine un aicināja klātesošos turpināt attīstīt radošus, mūsdienīgus un vidi saudzējošus projektus, turpinot risināt dažādas problēmas, kā ugunsdrošība, apsaimniekošanas jautājumi un plūdu risku mazināšana.

Tāpat arī sekoja meistarklase, lai gūtu praktisku pieredzi papīra veidošanā, no makulatūras, kas ievākta gan darbā, gan mājās. Veidojot papīra masu, tā tika papildināta ar dažādām sēklām, lai tad, kad papīrs nonāks kompostā, noslēgtos pilnais aprites cikls, un izaugtu kāds skaists augs.

Dienas otrajā daļā ik vienam interesentam no Balvu novada un tālākām vietām, piemēram, Gruzijas un Kanādas, bija iespēja gūt jaunas zināšanas semināros, kuros tika diskutēts par to, kā varam kļūt tīrāki un brīvāki savā ikdienā, piekopjot minimālismu, kā arī smelties iedvesmu par dzīvi teltī Spānijā, astoņu mēnešu garumā, ieviešot minimālisma kultūru ikdienas gaitās. Meistarklašu laikā bija iespēja pašiem izgatavot alternatīvu plastmasas iepakojumiem, kokvilnas vaska drāniņas ēdienu uzglabāšanai, iepazīties ar cietajiem šampūniem un higiēnas precēm, ko mājas apstākļos izgatavot – vannas bumbas, zobu pasta, dezodoranti. Dienas noslēgumā tika atklāts kopienas dārzs ar aicinājumu ik vienam par to rūpēties, baudīt un atjaunināt, iestādot kādu garšu vai smaržu augu!

Paldies ik vienam, kurš atnāca uz pasākumu, atbalstīja, dalījās savās prasmēs un idejās, kā arī spēra pirmo soli zaļākai ikdienai! Turpināsim ik dienu spert solīšus, ko kopīgi izzinājām “aTELPĀ” un ziedēsim kopā!

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Teksts: Santa Šmite, Projektu vadītāja

Šķilbēnu pagasts var lepoties ar diviem jauniem bezpilota gaisa kuģa (turpmāk- droni) pilotiem, kas veiksmīgi ir apguvuši teorētiskās un praktiskās mācības un nokārtojuši eksāmenu, iegūstot tālvadības pilota sertifikātu projektā “GreenPalette” jeb Zaļā palete.

Šī aktivitāte ir daļa no pasākumiem, kas ir veikti projektā, lai uzlabotu prasmes un spējas reaģēt ugunsnelaimju gadījumā. Lai nodrošinātu Šķilbēnu pagasta un blakus teritoriju drošību, ir veikti pirmie soļi brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (turpmāk- BUB) izveidošanai pagastā -novadītas meistarklases un semināri par ugunsdrošību, BUB darbību un nepieciešamību, izstrādātas brošūras ar svarīgāko informāciju, iegādāti pamatlīdzekļi ugunsdzēsības veikšanai, kā arī drons, tādējādi veicot situācijas apsekošanu no putna lidojuma.

Kā atzīst Šķilbēnu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Mežals: “Šāds projekts ir bijis ļoti vērtīgs, esam guvuši svarīgas zināšanas un prasmes, kas noderēs ne tikai pagasta iedzīvotājiem, drošības jautājumos, bet arī blakus ciemiem un pagastiem, lai kopīgi rūpētos par mūsu drošību un spētu reaģēt nelaimēs, atbalstot viens otru un sniedzot savlaicīgu palīdzību. Ar drona palīdzību spēsim novērtēt situāciju no putna skatupunkta, gan lielākos, gan mazākos riska apstākļos. Varbūt kādam pazudīs teliņš, un mēs varēsim ātri vien atgriezt to mājās, varbūt plūdi radīs riska situācijas, kur būs svarīgi spēt novērtēt situāciju pirms rīkoties, vai ugunsgrēks pļavā, kas jāapstādina, pirms ir izpleties plašumos.”

Aldis Šlišāns Šķilbēnu pagastā ir viena no tām personām, kura kopā ar pagasta pārvaldes vadītāju A.Mežalu turpina veidot BUB. Jautājumu vai palīdzības nepieciešamības gadījumos, aicinām sazināties ar A. Slišānu (+371 26121872) vai A. Mežalu (+371 26470877).

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Teksts: Santa Šmite, Projektu vadītāja 

17.jūnijā Balvos, Lāča dārzā (sliktu laikapstākļu gadījumā - Balvu novada muzejā) norisināsies pasākums par zaļās domāšanas popularizēšanu un ievirzīšanu mūsu sabiedrībā. 
Plānots, ka aktivitātes sāksies plkst. 13.00 un to laikā būs dažādas sarunas, iedvesmas mirkļi, meistarklases kā, piemēram, iespēja pašam izgatavot zobupastu vai vaska drānu pārtikas iepakojumiem (jā, šis paliks pašiem kā suvenīrs), kā arī kāds kopīgs stūris, kurā iestādīt savu augu!

Sekojiet līdzi plašākai informācijai! 

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Šī gada februārī, Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības priekšsēdētājs V. Griķis, Balvu pilsētas un rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētājs M. Voicišs un Šķilbēnu pagasta pārvaldes vadītājs A. Mežals, tikās kopā ar projekta Nr. LV-RU-II-053 “GreenPalette” vadītāju S. Šmiti, lai pārrunātu projektā iegūtās atziņas, zināšanas un prasmes, kā arī nākamos soļus, brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības izveidei Šķilbēnu pagastā.

Tika pārrunāta arī šādas organizācijas nepieciešama Šķilbēnu pagastā, lai spētu sniegt pirmo palīdzību ugunsgrēka nelaimes gadījumā pagasta un blakus esošo pagastu teritorijās, jo katra sekunde ir svarīga, cīņā ar ugunsgrēku. Sarunā visas puses vienojās, ka siltajā laikā būtu vērtīgi tikties uz pirmajām apmācībām, iegūstot arī praktiskas iemaņas projektā iegādāto pamatlīdzekļu (ugunsgrēku novēršanai) lietošanā.

Informāciju sagatavoja: projekta vadītāja Santa Šmite

Foto: Projekta arhīvs

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot

Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Gandrīz pirms diviem ar pusi gadiem, aizsākās projekta nr. LV-RU-II-053 “GreenPalette” īstenošana, ar mērķi paaugstināt ieinteresēto personu un iedzīvotāju zināšanu līmeni par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, iesaistot dažādas mērķa grupas daudzveidīgās aktivitātēs.

Projektā, 2019.gadā, apvienojās Pitalovas rajona administrācija, Palkinas rajona administrācija, Krasnogorodskas rajona administrācija, Eiroreģiona „Pleskvava, Livonija”  Pleskavas sekcijas, Viļakas novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Viļānu novada pašvaldība, Smiltenes novada pašvaldība, lai kopīgi īstenotu septiņas iniciatīvas un pilnveidotu prasmes, iemaņas un zināšanas vides jautājumu risināšanā.

Otrdien, 21.decembrī, tika īstenota meistarklase projekta partneriem, Rekovā, Rekovas Dzirnavās, ar mērķi dalīties gūtajā pieredzē, kas iegūta šo divu ar pusi gadu laikā, par to, kā cīnīties ar uguns nelaimēm. Viens no šādiem risinājumiem ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas izveide. Iepriekšējo aktivitāšu laikā, kas norisinājās Viļakas teritorijā, iedzīvotāji un interesenti varēja iegūt zināšanas par dažādiem ar ugunsdzēsību jautājumiem, skolēniem bija iespēja iejusties ugunsdzēsēju lomā un meistarklašu laikā, kas norisinājās vietējiem iedzīvotajiem, tika iegūtas vērtīgas zināšanas un prasmes, kas noderēs ik vienam iedzīvotajam ikdienas gaitās, kā arī ievirzījās brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas dalībnieki un atrašanās vieta- Šķilbēnu pagasts.

Meistarklase notika tā dēvētajā hibrīda režīmā, partneriem no Latvijas bija iespēja piedalīties klātienes pasākumā (zaļajā režīmā), savukārt partneri no Krievijas izmantoja digitālos risinājumus un skatījās meistarklasi zoom tiešraidē. Meistarklases laikā tika apskatīti dažādi jautājumi, kas saistīti ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem: vēsture, mērķis, vajadzība, darbība, mūsdienu situācija, iedzīvotāju vajadzību izpratne un organizācijas izveidošanās principi, paralēli stāstot par projektā veiktajām aktivitātēm un organizācijas izveides soļiem. Pēc apskatītajām tēmām, klātienē, sekoja arī diskusijas par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un tās darbību partneru pašvaldībās. 

Tekstu sagatavoja projekta vadītāja: Santa Šmite

Foto: Projekta arhīvs

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot

Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Decembris Šķilbēnu pagastā iesākās ar projekta LV-RU-II-053 “GreenPalette” meistarklasi kultūras centrā “Rekova”, kuru apmeklēja vietējie iedzīvotāji, lai uzzinātu vairāk par brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (turpmāk- BUB) būtību, kā arī to, kā izveidot šādu organizāciju pagastā, nodrošinot zināšanas un kapacitāti ātrai reaģēšanai ugunsgrēkos, līdz dienestu ierašanās mirklim.

Latvijas BUB apvienības valdes priekšsēdētājs V. Griķis par ugunsdrošību un organizācijas nozīmi Šķilbēnu pagastā: “Ja ugunsnelaime piemeklējusi kādu lauku sētu, katra sekunde ir no svara, lai liesmas apdzēstu un izglābtu pēc iespējas vairāk. Tomēr ir pagasti, kur tuvākais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atrodas aptuveni 40 kilometru attālumā. Šādos gadījumos paveicas tiem iedzīvotājiem, kuru apkaimē ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, kas, uzzinot par nelaimi, ātri spēj saorganizēties un operatīvi ja ne nodzēst, tad vismaz ierobežot uguns liesmas. Arī veikt dažādus glābšanas darbus, jo kā pierāda prakse, ja pirmajās 5-10 minūtēs nesniedz palīdzību , tad rezultāts ir bēdīgs. Tādēļ Šķilbēnu brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir kā pamats un piemērs šīs kustības atdzimšanai Balvu novadā”.

E. Kaužēns par meistarklasi: “Šis ir pārmaiņu laiks un raugoties ar pozitīvu skatu nākotnē, mēs, Brīvprātīgie ugunsdzēsēji, vēlamies atjaunot pozitīvās tradīcijas arī Viļakas apkārtnē. Stiprināt valsts iekšējo drošību - šādu uzstādījumu ir izvirzījis Valsts prezidents Egīls Levits, un mēs, katrs Latvijas pilsonis, varam piedalīties ar savu artavu. Raudzīties varam dažādās sfērās, bet mēs vēršam uzmanību ugunsdrošībai, ugunsdzēsībai un civilai aizsardzībai, tāpēc šodien Šķilbēnos tiekamies ar vietējiem iedzīvotājiem, lai veicinātu brīvprātīgās ugunsdzēsēju komandas atjaunošanu. Valsts - tie esam mēs sabiedrība, iedzīvotāji un kopīgiem spēkiem, kopīgām idejām un kopīgu rīcību mēs varam radīt drošāku apkārtējo vidi. Organizējot dažādus kopīgus pasākumus, iesaistot jauniešus, mēs stiprinām un audzinām patriotismu, tēvzemes mīlestību un kārtīgus saimniekus savā zemē!”

Tekstu sagatavoja projekta vadītāja: Santa Šmite

Foto: Projekta arhīvs

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Septembrī, četrās skolās, Viļakas Valsts ģimnāzijā, Viduču pamatskolā, Rekavas vidusskolā un  Žīguru pamatskolā, tika īstenota projekta  Nr. LV-RU-II-053 „Vides pārvaldības pilnveidošana, īstenojot kopējus pasākumus RU-LV pārrobežu reģionos” jeb „Zaļā palete” (GreenPalette) aktivitāte Drošības nedēļa skolās, kuras laikā skolēni, skolotāji un skolas darbinieki varēja apgūt ne tikai jaunas zināšanas, bet arī praktiskas prasmes, kā rīkoties ugunsgrēku gadījumā un kā būt drošam dabā un mājās gada tumšajā laikā.

Viļakas Valsts ģimnāzijas skolotāja un ārpusklases koordinatore I. Lindenberga par Drošības nedēļu skolās: “Sākumskolas bērni ar interesi vēroja un klausījās ugunsdzēsēju stāstījumā. Bija arī zinoši un prata atbildēt uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar uguns drošību. Tika pielaikotas gan ķiveres, gan viss tērps, kurš izrādījās ļoti smags. Skolēni ar prieku  darbojās ar ūdens šļūtenēm. Kā jau sākumskolēniem vairāk patīk praktiski darboties, tāpēc nebija īpaši jāmudina, pat izveidojās rindas, lai iemēģinātu ugunsdzēsēju darbu. Vecāko klašu skolēni arī izmēģināja ugunsdzēsēju ekipējumu, apskatīja modernu tehniku, ar kādu mūsdienās strādā VUGD darbinieki. Tika uz doti jautājumi, kā arī paši dalījās ar informāciju, ko zina par ugunsdrošības jautājumiem. Apmācību apguva arī ģimnāzijas skolotāji un tehniskie darbinieki. Izzinošs bija prezentācijas materiāls un profesionāls darbinieku stāstījums”.

Viduču pamatskolas skolēni atzīst, ka šāda aktivitāte bija ļoti interesanta un aizraujoša, bija iespēja ieraudzīt un uzzināt jaunas lietas, īpaši patika dzēst ar šļūteni un braukt ugunsdzēsēju mašīnā, savukārt skolotāji atzīst, ka ar ikgadējām nodarbībām par ugunsdrošību, nav iespējams sasniegt tādu rezultātu, kāds tika panākts ar klātienes tikšanos. Praktiski jautājumi, trāpīgi padomi, saruna, kas piemērota klausītāju vecumam - viss bija īstajā vietā un laikā! Ļoti vērtīgi un lietderīgi!

Arī Žīguru pamatskolā Drošības nedēļas aktivitāte, izvērtās par vērtīgu kopā būšanas laiku, direktore S.Orlovska atzīst, ka “pēc garā Covid-19 attālināto mācību laika bērniem atkal bija iespēja dzīvot pilnvērtīgi, iepazīties ar ugunsdzēsēju darbu, smieties, priecāties, kopā darboties, un kur vēl lielāku laimi, ja paši ugunsdzēsēji darbojas līdzi, ar savu stāstījumu prot aizraut un garlaicīgi nav ne lieliem, ne maziem. Šie ugunsdzēsēji ir ne tikai izcili sava amata pratēji, bet ar ļoti labām komunikācijas prasmēm”.

Arī Rekavas Vidusskolas skolēniem bija iespēja kādu brīdi iejusties ugunsdzēsēja - glābēja lomā: galvā tika uzliktas ķiveres, vienam skolēnam bija iespēja uzvilkt arī visu nepieciešamo ekipējumu. Ugunsdzēsēji demonstrēja dažāda lieluma un izmēra šļūteņu stobrus, dažādas ierīces ugunsgrēka dzēšanai. Bija jāizpilda arī fiziskais vingrinājums - visiem riņķī veikt pietupienus veselu 1 minūti (rokas sadotas uz biedru pleciem). Tas nemaz nebija tik vienkārši! Un tad - darbošanās ar ūdens pumpjiem un ūdens šļūtenēm. Visiem bija iespēja izmēģināt šo atbildīgo pienākumu. Visbeidzot ugunsdzēsēji pastāstīja arī par iespēju apgūt ugunsdzēsēja - glābēja profesiju gan pēc 9.klases, gan pēc vidusskolas. Šī tikšanās bija ļoti interesanta, radoša un pozitīvām emocijām piepildīta.

Lielu paldies sakām Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienībai par Drošības nedēļu skolās!

Tekstu sagatavoja projekta vadītāja: Santa Šmite

Foto: Skolu arhīvs

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Viļakā, 14. un 15.jūlijā, norisinājās projekta LV-RU-II-053 „GreenPalette” aktivitātes: seminārs par ugunsdrošību ,dabā, mājoklī un darbā, iedzīvotajiem un  pirmā (kopumā plānotas divas) meistarklase par ugunsdrošību un  brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, ko organizēja Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības (turpmāk LBUBA).

Semināra laikā varēja uzzināt dažādas būtiskas lietas par ugunsdrošību dabā, mājās un darbā, savukārt meistarklases laikā varēja apgūt ne tikai teorētisko informāciju, bet arī praktisko, dodoties izzināt, ko nozīmē būt par brīvprātīgo ugunsdzēsēju.

Par UGUNSDROŠĪBU - vai drošību mājoklī:

Ja mēs aplūkojam ugunsdrošības galvenos uzdevumus, tad tos iedalām šādi:

1. Veicam pasākumus lai novērstu ugunsgrēka izcelšanos;
2. Veikti pasākumi kas ierobežo uguns izplatīšanos;
3. Veikti pasākumi lai nodrošinātu veiksmīgu cilvēku evakuāciju;
4. Radīt nosacījumus veiksmīgai ugunsgrēka dzēšanai;
5. Mācēt rīkoties nelaimes gadījumā (zināt kā izsaukt palīdzību, kā izmantot dzēšanas līdzekļus, veikt evakuāciju u.c.)

Mums savos mājokļos ir jāplāno un jāveic šie pasākumi tā, lai nenonāktu līdz nelaimei, kad nepieciešams saukt palīgā glābējus un operatīvos dienestus. Tāpēc būvējot un ekspluatējot ēku svarīgi ir vērst uzmanību apkures sistēmai, elektrības tīkliem un patērētājiem. Savlaicīgi tos pārbaudīt, veikt apkopes un nomaiņu. Ievērot ugunsdrošos attālumus vai tie būtu starp apkures ierīcēm un ēku degošām konstrukcijām, vai ugunsdrošs attālums starp ēkām. Ne mazāk svarīgi ir vērst uzmanību evakuācijas ceļiem, lai nelaimes brīdī varētu ātri izkļūt no ēkas. Te vēršam uzmanību vai evakuācijas ceļi nav aizkrauti, tajos nav degoši materiāli un evakuācijas durvis viegli atveramas. Atklāt uguns nelaimi palīdz dūmu detektors un nelaimes sākumstadijā mēs izglābjam ne tikai sevi, bet arī īpašumu. Tāpēc katram pilsonim ir jāmāk rīkoties ugunsgrēka gadījumā zinot kā izsaukt glābējus un kā pareizi izmantot ugunsdzēsības līdzekļus.

Semināra laikā iepazīstinājām un atsvaidzinājām iedzīvotājiem zināšanas par šo tēmu, jo izvairīties no nelaimes ir ir katra paša spēkos, ievērojot ugunsdrošības galvenos uzdevumus.

Ja esam nonākuši līdz palīgā saucienam, tad kādu no šiem ugunsdrošības pasākumiem neesam ievērojuši un te jau sākās citi - ugunsdzēsības pasākumi. Tāpēc mūsu kopējais mērķis ir nepieļaut nelaimes izcelšanos un dzīvot drošā vidē.

Par UGUNSDZĒSĪBU - brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbību.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbība Latvijā šogad atzīmēja 156.gadadienu. Ne velti mūsu senči organizēja šo kustību, lai  nelaimes brīdī varētu ātri un organizēti mazināt ugunsnelaimes sekas un likvidēt to. Jo ātrāk mēs atklāsim nelaimi, jo mazāku ļaunumu tā nodarīs. Nelaimi sākumstadijā palīdz atklāt dūmu detektori, bet te ir jāseko nekavējošai rīcībai pirmajās minūtēs un izšķiroša loma te ir vietējiem iedzīvotājiem - sabiedrībai. Cik tā ātri iesaistās nelaimes ierobežošanā, likvidācijā. Jo ātrāk uzsākti pirmie glābšanas pasākumi, jo mazāki nelaimes apmēri un ierodoties palīgspēkiem vai operatīviem dienestiem ir iespējams izvairīties no lieliem zaudējumiem. Ne velti gadu gaitā eksperti ir izvērtējuši kad pirmajās 13 minūtēs no nelaimes sākuma ir jānotiek pirmajiem dzēšanas darbiem, jo 17.minūtes brīva degšana ir riska robeža tam, lai rastos nekontrolēta un ātra attīstība lielās platībās. Tāpēc dzēšanas darbos iesaistāmos papildspēkus plāno tā, lai tie sāktu ierasties jau no 18. minūtes.

Ievērojot šos pamatprincipus mēs būsim lielākā drošībā ar mazāk nelaimes dalījumiem mazākiem zaudējumiem. To mēs varam panākt apmācot vietējās brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, kuras reaģē uz notikumu pirmajās minūtēs, pārzina apkārtējos iedzīvotājus, ēkas, objektus, ceļus, ūdens ņemšanas vietas. Tā mēs stiprināsim Valsts, novadu un pagastu iekšējo drošību.

Tekstu sagatavoja: Projektu vadītāja Santa Šmite

Viedoklī dalījās: Egīls Kaužēns

Foto autores: S.Šmite, E.Sprukule

14.jūlijā plkst.16:00 visi interesenti tiek aicināti uz semināru par ugunsdrošību. Semināra laikā tiks izrunāti jautājumi par ugunsdrošību mājās, dabā, skursteņu sagatavošanu apkures sezonai un citus būtiskus jautājumus.

Turpretim 15.jūlijā plkst.16:00 būs meistarklase par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju. Meistarklases laikā interesenti tiks iepazīstināti ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju būtību, nepieciešamību, aktualitāti un citiem būtiskiem jautājumiem, kā arī organizācijas nepieciešamību pierobežas teritorijā.

Semināra un meistarklases norises vieta:

Saulainā dienā: Viļakas estrāde, Pils iela 6, Viļaka;
Lietus dienā: Viļakas kultūras nams, Pils iela 13, Viļaka.

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Vairāk informācijas - Santa Šmite
(santa.komane@vilaka.lv)

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Šogad Viļānu novada pašvaldība aicina pievienoties talkošanas rallijam, kas tiek īstenots projekta Green Palette (Nr. LV-RU-II-053 “Vides pārvaldības pilnveidošana, īstenojot kopējus pasākumus RU-LV pārrobežu reģionos”) ietvaros kopā ar sadarbības partneriem Latvijā un Krievijā septiņās vietās: Viļānos, Balvos, Smiltenē, Viļakā, Krasnogorodskā, Pitalovā, Palkinā. Tu vari talkot individuāli, ar draugu vai savu ģimeni, neaizmirstot par valstī noteiktajiem vīrusa Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežojumiem. Lai teritorijas uzkopšana nebūtu tik vienmuļa, pasākuma organizatori sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “ALAAS” ir sagatavojuši viktorīnas jautājumus par atkritumu šķirošanu un interaktīvus uzdevumus – “1000 soļi pretī sakoptai videi”, “Talkošanas sauklis”, “Priekšmeta otrā dzīve”, ar kuriem tu vari iepazīties šeit.

Esi radošs un atraktīvs, videi draudzīgs un mundrs, un sagaidi pavasari ar zaļo domāšanu!

Vairāk informācijas par pasākumu: šeit

Reģistrēšanās šeit: vai pie koordinatoriem klātienē šeit

Projekts paredz aktivitātes, lai vietējos iedzīvotājus izglītotu dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas jautājumos un pievērstu uzmanību bezatkritumu dzīvesveidam. Projekta aktivitātes noslēgsies 2021. gada 31. jūlijā. Projekta kopējais budžets ir 646735 EUR, līdzfinansējums no Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014–2020. gadam ir 585061,50  EUR (90 % no projekta kopējā budžeta).

Informāciju sagatavoja:
Viļānu novada domes projekta vadītāja Karmena Kotāne

Balvu novada pašvaldība turpina realizēt 2019. gada 1. augustā uzsākto projekta LV-RU-II-053 “Vides pārvaldības pilnveidošana, īstenojot kopējus pasākumus RU-LV pārrobežu reģionos” (akronīms “Zaļā palete”) īstenošanu.

Projekta “Zaļā palete” galvenais mērķis ir paaugstināt ieinteresēto personu un iedzīvotāju zināšanu līmeni par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, iesaistot dažādas mērķa grupas daudzveidīgās aktivitātēs. Projekta specifiskie mērķi: 1) pierobežas reģionu pašvaldību kapacitātes uzlabošana efektīvai dabas resursu un risku pārvaldībai; 2) videi draudzīgas domāšanas veicināšana vietējo iedzīvotāju un organizāciju vidū energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jautājumos un dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā.

Atbilstoši projektā plānotajām aktivitātēm, tika veikta piebraucamā ceļa pie Balvu ezera ūdens ņemšanai atjaunošana. Būvdarbus veica SIA “DSM Meistari”, būvdarbu līguma summa bez PVN 26 542,80 EUR, būvuzraudzību veica SIA “RS Būvnieks”, līguma summa bez PVN 950 EUR.

Projekta īstenošanas laiks - no 2019. gada 1. augusta līdz 2021. gada 31. jūlijam. Projekta kopējais budžets ir 646 735 EUR, projekta līdzfinansējums no Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ir 585 061,50 EUR (90 % no projekta budžeta). Balvu novada pašvaldības projekta budžets ir 68000 EUR, līdzfinansējums no Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ir 61 200 EUR (90 % no projekta budžeta).

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Projekta “Zaļā palete” galvenais mērķis ir paaugstināt ieinteresēto personu un iedzīvotāju zināšanu līmeni par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, iesaistot dažādas mērķa grupas daudzveidīgās aktivitātēs. Projekta specifiskie mērķi: 1) pierobežas reģionu pašvaldību kapacitātes uzlabošana efektīvai dabas resursu un risku pārvaldībai; 2) videi draudzīgas domāšanas veicināšana vietējo iedzīvotāju un organizāciju vidū energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jautājumos un dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā.

Atbilstoši projektā plānotajām aktivitātēm projekta ietvaros ir iegādāts aprīkojums – hidrantu pārbaudes iekārta, lai kontrolētu ūdens plūsmu hidrantos un novērstu nepilnības.

Tika veikta septiņu hidrantu rekonstrukcijas darbi Balvu pilsētas teritorijā. Rekonstrukciju darbu veica SIA “LVS Building”, līguma summa bez PVN 6607,47.

Projekta īstenošanas laiks - no 2019. gada 1. augusta līdz 2021. gada 31. jūlijam. Projekta kopējais budžets ir 646 735 EUR, projekta līdzfinansējums no Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ir 585 061,50 EUR (90 % no projekta budžeta). Balvu novada pašvaldības projekta budžets ir 68000 EUR, līdzfinansējums no Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ir 61 200 EUR (90 % no projekta budžeta).

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Projekta “Zaļā palete” galvenais mērķis ir paaugstināt ieinteresēto personu un iedzīvotāju zināšanu līmeni par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, iesaistot dažādas mērķa grupas daudzveidīgās aktivitātēs. Projekta specifiskie mērķi:

1. pierobežas reģionu pašvaldību kapacitātes uzlabošana efektīvai dabas resursu un risku pārvaldībai;
2. videi draudzīgas domāšanas veicināšana vietējo iedzīvotāju un organizāciju vidū energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jautājumos un dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā.

Atbilstoši projektā plānotajām aktivitātēm, šobrīd notiek piebraucamā ceļa pie Balvu ezera ūdens ņemšanai atjaunošana. Būvdarbus veic SIA “DSM Meistari”. Ir paredzēta piebraucamā ceļa un laukuma atjaunošana (asfaltēšana) un ūdens ņemšanas vietas sakārtošana.

Projekta ietvaros arī ir iegādāts aprīkojums – hidrantu pārbaudes iekārta, lai kontrolētu ūdens plūsmu hidrantos un novērstu nepilnības. Tuvākajā laiks tiks uzsākti septiņu hidrantu rekonstrukcijas darbi Balvu pilsētas teritorijā.

Projekta īstenošanas laiks - no 2019. gada 1. augusta līdz 2021. gada 31. jūlijam. Projekta kopējais budžets ir 646 735 EUR, projekta līdzfinansējums no Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ir 585 061,50 EUR (90 % no projekta budžeta). Balvu novada pašvaldības projekta budžets ir 68000 EUR, līdzfinansējums no Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ir 61 200 EUR (90 % no projekta budžeta).

Balvu novada pašvaldības
Finanšu un attīstības nodaļas vadītāja
Olga Siņica

Šī publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild  Balvu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Projekta “Zaļā palete” galvenais mērķis ir paaugstināt ieinteresēto personu un iedzīvotāju zināšanu līmeni par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, iesaistot dažādas mērķa grupas daudzveidīgās aktivitātēs. Projekta specifiskie mērķi: 1) pierobežas reģionu pašvaldību kapacitātes uzlabošana efektīvai dabas resursu un risku pārvaldībai; 2) videi draudzīgas domāšanas veicināšana vietējo iedzīvotāju un organizāciju vidū energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jautājumos un dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā.

Galvenās projekta aktivitātes ietver pieredzes apmaiņas pasākumu, seminārus, apaļā galda diskusijas, meistarklases par vides pārvaldības tēmām: cīņa ar latvāņu izplatību, mežu un sausās zāles ugunsgrēku novēršana un lokalizācija, atkritumu apsaimniekošana un izpratnes veicināšana, pret-plūdu pasākumu risināšana un pavasara palu novēršana, pašvaldību sadarbība ārkārtas situāciju novēršanā un reaģēšanā, energoefektivitāte, alternatīva zaļā enerģija, efektīva ezeru apsaimniekošana, kā arī projekta ietvaros paredzētas iedzīvotāju informēšanas kampaņas un infrastruktūras uzlabošanas darbi.

2019. gada 16.oktobrī Balvos notiks projekta atklāšanas pasākums, kurā piedalīsies visi projekta partneru pārstāvji, kā arī iesaistītās puses, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu un izpratnes veicināšanu, mežu un sausās zāles ugunsgrēku novēršanu un lokalizāciju un pašvaldību sadarbību ārkārtas situāciju novēršanā un reaģēšanā.

Projekta vadošais partneris ir biedrība “Eiroreģions “Pleskava, Livonija””, 8 sadarbības partneri: Pitalovas rajons, Palkinas rajons, Krasnogordskas rajons, Eiroreģiona “Pleskava – Livonija” Pleskavas sekcija, Viļakas novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Viļānu novada pašvaldība, Smiltenes novada pašvaldība.

Projekta īstenošanas laiks - no 2019. gada 1. augusta līdz 2021. gada 31. jūlijam. Projekta kopējais budžets ir 646 735 EUR, projekta līdzfinansējums no Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014 – 2020. gadam ir 585 061,50 EUR (90 % no projekta budžeta).

Programmu 2014.-2020.gadam līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republika.

Informāciju sagatavoja:
Ineta Bordāne
Biedrība “Eiroreģions “Pleskava, Livonija””
projekta koordinatora asistente